homoseksuāļi

Nazīc, a kas tev liek domāt, ka es viņus tiešām neārstēju? Pati esi mēģinājusi kaut ko darīt, vai arī tikai paņirgt māki?

Neon,

Tās, kuras uzskata, ka tas nav ārstejams - jums pieredze ir šajā jautājumā? Reāla pieredze vai tikai teorētiski spriedelējumi? Es gan esmu saskārusies ar šadu gadījumu (un ne vienu vien), tāpēc atļaujos tomēr uzskatīt, ka mans viedoklis ir vairāk vērā ņemams šajā gadījumā...

Reāla pieredze tev būtu tikai un vienīgi tad, ja tu būtu homoseksuālas orientācijas, kuru izārstēja. Ja tāda tu esi - tad varētu ieklausīties tavos vārdos, ja tai tavai ārstēšanas procesam būtu zinātnisks pamats. Ja tu neesi bijusi homoseksuāle - tad tagad tu tieši tāpat gudri spriedelē kā mēs visas pārējās skolnieces, tieši tāpat tici kaut kādiem saviem avotiem kā mēs, pēc taviem vārdiem, skolotājam. Un pat ja tev kāds homoseksuāls cilvēks pastāstīja, ka viņu izārstēja - izlasi vēlreiz Zaptesburku rakstīto plkst. 19.21

Ja tu pati ar to nodarbotos tu spētu pamatoti argumentēt ar saviem pētījumiem,tā kā tev tādu nav,tad tavi argumenti iekļaujas tavu pieņēmumu un uzskatu robežā.

ja tai tavai ārstēšanas procesam būtu zinātnisks pamats.

ar to es domāju, ka tas nebūtu ne dziednieka, ne psihologa, ne mācītāja, ne vēl kaut kāda "blabla" pamata.

Zaptesburka, uz kāda pamata personīgi tu uzskati, ka tā nav slimība un to nevar ārstēt? Es nerunāju par visiem gadījumiem, protams... Tev ir personīga pieredze vai tikai teorētiskas zināšanas (kāda tante teica un tu noticēji)? Uz kāda pamata tāda pārliecība, ka viņi ir normāla veselīga sabiedrības daļa?

Sasodīts, es tik ļoti cerēju, ka šī diskusija varētu beigties are Dionysus tik skaisto komentāru... Kā punkts uz i.

Neons - uz tāda pamata, ka homoseksuālisms jau sen kā ir ticis izņemts no slimību klasifikatora! Un to man neteica kāda tante, tas ir oficiāli pieņemtais uzskats medicīnā.

Pievakare, a kāpēc tu domā, ka tie paši dziednieki, psihologi, mācītāji un kas vēl tev tur bija minēti - ir galīgi vērā neņemami? Kāpēc ne viņi? Kāpēc tev leikas, ka tikai tas, ka tu gribi ticēt, tikai tas ir vienīgais un patiesais?

Piekrītu Dionysus rakstītajam.

Hmmm, kāpēc han cilvēki, kas nav saistīti ar medicīnu un nav izglītoti medicīnā, lai nebūtu vērā ņemami medicīnisku jautājumu izlemšanā? Bišķi jāadomā... Mošk tāpēc, ka viņiem nav vajadzīgo zināšanu attioecīgajā jomā, tikai pieņēmumi, minējumi un ticības?

Pievakare, a kāpēc tu domā, ka tie paši dziednieki, psihologi, mācītāji un kas vēl tev tur bija minēti - ir galīgi vērā neņemami? Kāpēc ne viņi? Kāpēc tev leikas, ka tikai tas, ka tu gribi ticēt, tikai tas ir vienīgais un patiesais?

Jo ne mācītājs, ne dziednieks, ne psihologs nav ārsti. Ja homoseksuālisms, tavuprāt, ir slimība, tad to ir jāarstē ārstiem. Loģiski, ne?

Zaptesburka, tas, ka kaut kas nav kvalifikatorā ierakstīt vēl nenozīmē, ka tas tāds nav... Ir daudzas lietas, par kurām mēs vēl maz ko zinām, bet vai tad tas nozīmē automātiski, ka tas nepastāv?

Neons - bet par homoseksuālismu mēs zinam, ka tas pastāv. Tas ir izņemts no slimību saraksta ne tāpēc, ka neviens nezinātu par tā eksistenci, bet gan tāpēc, ka ārsti nonāca pie slēdziena, ka tas nav slimība.

A kā ir ar psiholoģiskām novirzēm, traumām? Tavuprāt to var izārstēt ar tabletīti, elektrošoku, diētu, sīrupiņu, sportu u.tml.? Mēs tak neesam vienkārši fiziskas būtnes. Mums ir bagāta garīgā un psiholoģiskā pasaule, tāpēc, manuprāt, ir loģiski, ka "katrai kaitei savs ārsts"...

Reāli Neons zina,ka ir iebraukusi auzās,bet aiz spīta turās pretī tikai,lai neatzītu,ka ir kļūdījusies

ar psiholoģiskām novirzēm, traumām? Tavuprāt to var izārstēt ar tabletīti, elektrošoku, diētu, sīrupiņu, sportu u.tml.?

Ja šīs novirzes un traumu sekas ir ārstējamas, tad tās ārstē psihiatrs, sadarbojoties ar klīnisko psihologu, psihoterapeitu utt.
Katrai kaitei ir savs ārsts, bet homoseksuālisms nav kaite. Par to ir vienojusies Pasaules Veselības organizācija jau kādu laiku atpakaļ.

A kā ir ar psiholoģiskām novirzēm, traumām? Tavuprāt to var izārstēt ar tabletīti, elektrošoku, diētu, sīrupiņu, sportu u.tml.? Mēs tak neesam vienkārši fiziskas būtnes. Mums ir bagāta garīgā un psiholoģiskā pasaule, tāpēc, manuprāt, ir loģiski, ka "katrai kaitei savs ārsts"...

Painteresējies ar kādām kaitēm strādā psihologs un ar kādām psihiatrs,painteresējies par ārstēšanas metodēm,aizej uz bibliotēku un palasi kādu izglītojošo literatūru šajā jomā. Tu sevi pataisi par muļķi.

A kā ir ar psiholoģiskām novirzēm, traumām? Tavuprāt to var izārstēt ar tabletīti, elektrošoku, diētu, sīrupiņu, sportu u.tml.? Mēs tak neesam vienkārši fiziskas būtnes. Mums ir bagāta garīgā un psiholoģiskā pasaule, tāpēc, manuprāt, ir loģiski, ka "katrai kaitei savs ārsts"...

Tieši tā - arī psiholoģiskās problēmas risina ārsti. Tie ir psihoterapeiti ar medicīnisko izglītību (ir arī bez, bet tie ir pielīdzināmi psihologiem) un psihiatri, kuriem arī ir medicīniskā izglītība. Visas nopietnās slimības (vai, piemēram, tik izplatītās kā depresija, VD) tiek ārstētas pie viņiem, nevis pie psihologa vai psihoterapeita ar humanitāro izglītību. To, ko var izārstēt speciālists bez medicīniskās izglītības, nemaz nav bijusi kaite, jo neviena psiholoģiska problēma nepazūd no runāšanas vien.

To, ko var izārstēt speciālists bez medicīniskās izglītības, nemaz nav bijusi kaite, jo neviena psiholoģiska problēma nepazūd no runāšanas vien.

Ar to es domāju - nav bijusi slimība. Protams, nomāktumu u.tml. var "ārstēt" psihologs, palīdz ievirzīt uz galveno ceļu utt., bet tā nav ārstēšana un tā nav bijusi slimība.

Zaptesburka, ja diežiem no šo foruma dotu vaļu - kristietība tiktu uzskatīta par garīgu atpalicību. Nu nevajag ticēt tam, ka šobrīd, ja reiz ārsti tā ir izpētījuši un nolēmuši - tad tās tas arī ir. Nāks citi laiki, citas zināšanas, citas tehnoloģijas, citas teorijas un pētījumi - viss var mainīties!
Es pieturos pie vienkāršības - mazākums, nereproduktivitāte (nav pēcnācēju), psiholoģiskais disbalanss (vienāds dzimums - viens psiholoģiskais raksturs) - nav normāli.

Es minēju, ka neatbalstu laulības. Vēlētos piebilst, ka tieši laulības baznīcā! Zagsā manis pēc, lai iet un sarakstās!

Pievakare Nedaudz nepiekritīšu tavam pēdējām komentāram,it īpaši šim

neviena psiholoģiska problēma nepazūd no runāšanas vien.

Psihologi ārstē savu lauciņu,kas ir tā teikt vieglā forma,smagākos gadijumus ārstē galvenokārt psihiatrs kopā ar pārējo komandu(psihologi,neirologi,kas nu tur vajadzīgs). Piemēram,bērnam,kurš jūtas nemīlēs un ir nelielas depresijas pazīmes būtu jāved pie psihologa nevis pa taisno pie psihiatra. Tāpēc psihologs ir psihologs,kurš strādā ar cilvēka psihi,bet psihiatrs ir ārsts,kurš ārstē slimības.