Man kaitina tas, ka manam kaķim nepatīk aizvērtas durvis. Laikam, kad viņam uznāk spēlējamais garastāvoklis, viņš sāk sist ar ķepām pa durvīm, tā labi skaļi, un vēl ņaud. Es atveru durvis, viņš ieskrien un pēc minūtes viņš ir klāt un viss atkārtojas jau šai durvju pusē.
Otra kaitinošā lieta ir jau pieminētās spalvas.
Tad ir mazāk kaitinošas lietas - ir nogāzis portatīvo, stāvlampu, izķeksējis no klaviatūras ārā burtu, no mana skapja pāris plauktiem izmetis visas drēbes, skrāpē mēbeles. Ja ir krūze ar kaut ko dzeramu vienā istabā ar kaķi un es uz mirkli nepievēršu tai uzmanību, tad varu zināt, ka tajā noteikti ir jau pabijušas spalvainas kaķa ķepas. Kad viņam ieliek ēst, viņš ar ēdienu spēlējas un mētā ārpus trauciņa, līdz ar to, protams, liela netīrība ap kaķu (man viņi ir divi) traukiem un arī kastīti.
Un tagad sekos pats labākais - šis kaķis, par kuru visu iepriekšminēto rakstīju, nenāk rokās vispār nekad. Ja viņu pašu paņem uz rokām, tad tās viņam ir mocības un pēc trim sekundēm viņš ir prom. Nekāds "pūkains mīlulis", kādu tu vēlies, viņš nav. Nē, pūkains ir. :D
Otra kaķene nedaudz sāk kaitināt, ja sāk lekties ar iepriekšminēto runci, kautiņš vienreiz ar asinīm beidzās. Citādi viņa ir daudz mīļāka, iet arī uz rokām (tiesa, kad pati to vēlas). Vienreiz atnesa peli gultā.
Bet jāsaka, ka par spīti tam visam, viņi ir forši. :) Kā jau kaķi, man ļoti patīk.
176
