sānsoļi?

Ja ir bijusi sansoli...kaut gan domaju,ka milu savu puisi,bet,ja jau vareju ari but ar citu,tad tgd sapratu,ka nemileju!
Tgd esmu kopa ar citu puisi,nu jau iet tresais gads,bet ne reizi nav pat galva iesavusies tada doma,ka varetu krapt...jo tgd es zinu ko nozime pa istam milet un ta ir briniskiga sajuta :)

Jā. Gan pati gājusi pa kreisi, gan bijušais, gan pati esmu bijusi trešā. Nekad nav bijušu nekādu nožēlošanu, jo tieši ejot pa kreisi, pie tā otra, nav bijusi mīla, bet kaut kādi citi instinkti. Kad pati esmu bijusi trešā, vienmēr esam skaidri formulējuši - kas tagad būs un ka neviens nevienam neko nestāsta. Kad uzzināju, ka mans puisis laida pa kreisi, arī īpaši nepārdzīvoju.
Galu galā ar puisi, kurš krāpa mani izšķīrāmies pēc gada kopā būšanas, jo man bija garlaicīgi, arī es aizgāju pa kreisi, (acīmredzot, viņam arī), esam ļoti tuvi draugi, runājam par visu un nevienam nekas negrauž.
pāris, kurā es kādu laiku pa kluso tikos ar puisi joprojām ir laimīgi kopā, atkal - sena pagātne un visi esam draugi, runājam par visu. Meitene zina, bet neviens no mums netiek izspiegots un necieš no greizsirdības scēnām.
Cits bijušais, ar kuru izšķīros pēc 3 gadu kopā būšanas mani nekrāpa nekad, bet es viņu diezgan daudz. Neko neteicu, vainīga nejutos. Kamēr neiemīlējos citā. Kolīdz sapratu, ka man vairāk kaifa ir no pasēdēšanas blakus uz soliņa ar to otru puisi, nekā attiecībās ar savējo, momentā runāju un šķīrāmies nost.
Tagad esmu kopā ar puisi no soliņa, pavisam svaigas attiecības, bet jau gandrīz gadu ilga mīla, vismaz no manas puses. Pa kreisi laist netaisos, jo viņš ir viss, ko man vajag, kaut arī paredzu, ka arī šīs attiecības nebūs mūžīgas.
Lai vai kā, veicot sānsoļus, galvenais, ir neiepīt mīlestību un nelepoties ar saviem panākumiem pa labi, pa kreisi. Tad nevienam nekas nesāpēs.

A par to nākšanu atpakal ir interesanti :)
Karma patiešām sakrājas un tā nāk atpakaļ, ir jāatstrādā. Jautājums tikai kad... Patiesībā ir tā, ka jo mazāki sūdi, jo ātrāk paspēj atnākt atpakaļ jau šajā dzīvē un mums ir iespēja tos pārlabot. Vai arī nē... un tad tie atkal un atkal atnāk, kamēr jau noliekam eksāmenu. Savukārt, ja ir lieli nesmukumi uzkrāti, tad var atnākt tikai nākošajā dzīvē vai aiznākošajā.

Un kāpēc bieži nāk atpakaļ senču kļūdas? Tāpēc, ka parasti mēs pārdzimstam savas dzimtas ietvaros. Mūsu dvēsele ir tā pati, kas bija, piemēram, vecvecmammai. Un atkal pārdzims nākošajā bērniņā pēc mūsu nāves. Tāpēc tas, ko vecvecmamma sastrādāja dzīvē, te nu tas viss ir :)
Tas no karmas viedokļa.

Chanely - klau, bet es daudz esmu domājusi par reinkarnāciju - ja jau tā, tad sanāktu, ka uz pasaules ir vienas un tās pašas dvēseles, ja mēs pārdzimstam? Kā tev šķiet? Vai nesanāk, ka nedodam vietu citām dvēselēm? Un, kāpēc cilvēki paliek vairāk un vairāk?

Pa kuru laiku?!
Kā ir iespējams, otram cilvēkam nezinot, paspēt iepazītes, vēl satikties, kur nu vēl nakti pavadīt ar citu cilvēku?
Tad drīzāk ir jautājums, kādas ir tās esošās, ilgstošās attiecības? Jūs dienas plānus nepārrunājat, kopīgus notikumus darba dienu vakaros, nedēļas nogalēs neorganizējat?

Atbildot par sevi - man nav ne gribēšanas, ne iespēju sagribēt meklēt kontaktu ar kādiem pretējā dzimuma pārstāvjiem.

Es tiešām nestādos priekšā, kā to var īstenot.

Vienīgais,ko es nesaprotu,kad vīrietis var paspēt krāpt savu draudzeni,ja vienmēr nedēļas nogalēs ir kopā,vakaros arī,pa dienu sazvanās un runājās skype? :D Draudzenei laikam paranoja vienkārši..Nu tikai,ja uz darbu nāk kāda :DUn sēž viņam virsū,kamēr šis draudzenei skype raksta :D

Tikai sievietes var 10 lpp.garumā bakstīt citu dzīves :)
Man nav iebildumu pret 3.personu, ja vien visi apmierināti. Turklāt nevaru iedomāties savu dzīvi nodzīvojam ar vienu. Lai cik labs viņš man būtu, vienmēr gribēsies izbaudīt arī citus.
Bet jā - mūsdienās viss, kas nav standartā, ir anormāls un nepieņemams :)
To sauc par aprobežotību

+ womankind

Kaut gan, ja vīrietim ir saspringts darbs - virsstundas, komandējumi, tad jau pietiek laika, ja grib.

Un muļķības par karmu un reinkarnāciju vispār bomba! :D
Tas tjipa sanāk tā - ja iepriekšējā dzīvē biju slepkava, bet šajā labs cilvēks, tad es šajā dzīvē, negrēkojot, esot labs cilvēks, cietīšu manas ex dzīves dēļ par kuru neatceros, neko nezinu?!?
Loģika! :)
Mazāk pasaku grāmatas lasīt

Man radās tāds jautājums-daudzas (ne visas)te ķerc,ka tas gandrīz vai normāli ir krāpt viens otru,ka nav interesanti nodzīvot ar vienu utt.-tad kakova h..te katru dienu ir tādas stulbas diskusijas-viņš sarakstās ar to un to,draugos nobloķēja to un to,bārā paskatījās uz to..Un tad jūs bļaujat,ka jāpamet utt..

Womankind, tu pat nevari iedomāties, cik daudz ir iespēju nokrāpt! Iepazīties? Kaut vai darbā. Satikties? Tu nekad nemēdz tikties ar draudzenēm, iet uz koorporatīvajiem pasākumiem? Nu pasaka viņš vai viņa, ka iet uz kino/alus vakaru ar draugu/draudzeni, bet patiesībā laiž pa kreisi. Vai samelo par darba ballīti, bet patiesībā ballējas pa gultu ar citu.
Tas viss gan nav no manas pieredzes, to es esmu novērojusi cilvēkiem apkārt. Savējo vēl kādreiz mēdzu pakaitināt, ka viņš nemaz nevar zināt, vai brīdī, kad saku, ka esmu darbā, tur patiešām arī atrodos :D

Karamelle,un kāpēc tad bieži vien dzīve soda labus cilvēkus?Tātad-cilvēks maksā par sūdiem,ko sastrādājis iepriekš.

vo vo katru dienu te ir diskusija, vins mani kraapj,piekeeru chatojot iepazishanaas portaalos,kaapeec tad tas nav normaali?Ja juusupraat kraaåshana ir pavisam normaala?

Nekrāpju. Tas nav man. Nespētu ko tik pretīgu nodarīt cilvēkam, kuru mīlu. Man ir skaļa sirdsapziņa un es ko tādu izdarījusi vnk nespētu atgriezties dzīvoklī pie drauga un paskatīties acīs. Justos pretīga, netīra un nodevīga.
Nez...es nevaru iedomāties to sajūtu, kad esot ar kādu kopā un mīlot kādu, var gribēties pamēģināt un padrāzties ar citiem. Laikam šajā ziņā esmu ļoti vecmodīga - ja mīlu kādu, tad esmu viņam uzticīga, cienu viņu un vēlos būt kopā ar viņu...
Tas, kur, kad un kā krāpj citas mani neuztrauc. Tas nav uz manas sirdsapziņas. Jā, es nesaprotu, kāda jēga tad ir no attiecībām, ja interesē padrāzties apkārt, bet nu... tā nav mana dzīve.

Es neesmu baigas speciālists bet, no jogas viedokļa, īsumā ir tā, ka, jā, pārdzimst vienas un tās pašas dvēseles. Tik ilgi, kamēr nav atstrādāta karma un dvēsele var beidzot savienoties ar Dievu, no kurienes tā sākotnēji ir radusies. Jo tāds ir arī mērķis – beigt pārdzimt!

Kāpēc paliek arvien vairāk cilvēku? Jo dvēseles arvien sliktāk un sliktāk atstrādā savu karmu, līdz ar to ir spiestas pārdzimt un pārdzimt vēlreiz. Un arvien mazāk ir to dvēseļu, kas var izbeigt to apli un aiziet mierā. Tāpēc tas dvēseļu kvantums, kas ir uz uz zemes, tā aug.

Protams, visas dvēseles nav iemiesojušās cilvēkos. Daļa ir vēl nesen tikai atbrīvojušās no ķermeņa un meklē nākamo. Jau apmēram pusgadu pirms sieviete paliek stāvoklī, bērna dvēselīte ir atradusi topošos vecākus, ja kas :)

Un vel arī tās dvēseles, kas tā saucamajā starpstāvoklī. Kas neprot pamest ķermeni un atrast to tuneli. Līdz ar to nav spējīgas no jauna kādā iemiesoties. Tie ir visi tie gari utt. Tāpēc mums ir jalūdz par saviem senčiem, lai viņiem veiksmīgs tas cikls iziet.

Ārprāts, nevajadzēja lasīt to chanely murgu.
Viens izdomā tādas muļķības un citi pavelkas

Manuprāt tiem kam ir paslīdējusi kāja 1 reizi, un grauzisi sirdsapziņa - tie jau ir izcietusi savas mokas un pāri darījumu ;) - tas ari ir sods...kurš nemaz nav tik viegls

Ja juusupraat kraaåshana ir pavisam normaala?

tā vien sāk likties,ka nenormāli tagad ir būt monogāmiem. Tas jau nav nrmāli, jo visi taču krāpj. agrāk vai vēlāk. Vispār man liekas,ka tā ir cilvēku izlaidība...mūsdienās cilvēki ir vienkārši izlaidušies..Visi geji, visi anālie, isi-fīļi uttt...
jā,kādreiz ganjau arī tas bija, tikai tad par to neklaigāja uz katra stūra un nesauca to par normu. Tagad atliek atvērt netu un tev jau acīs duras kaut kas neķītrs..

čāča - piedod, bet tu esi dīvaina šajā izteikumā par gejiem, tas, ka tev ir domāšana rāmjos, nenozīmē, ka geji ir izlaidība ;) Tie ir normāli, parasti cilvēki-vai arī tev katoļu baznīca saskalojusi smadzenes?!

Karamelle, mans mērķis nav te kādu pārliecināt. Es vienkārši dalos zināšanās. Kāds to paņems un liks aiz auss, kāds pasmiesies, ka tās ir muļķības.
Cilvēki ir tik dažādi, jo dažādi apziņas līmeņi. Vienam ir jauna dvēselīte un viss labi notiek. Otram jau n-tās karmas sakrautas un mokās pa dzīvi, kaut arī tā jau labs cilvēks. Cits jau gandrīz uz beigām iet attīstības ceļā. Tāpēc jau arī ir tā, ka it kā vienā sabiedrībā dzīvojam, vienās skolās mācāmies, bet no katra pilnīgi kaut kas cits sanāk.
Katrs šo nesapratīs un nepieņems. Bet faktus jau kā tādus tas nemaina.