Vai esat kādreiz domājušas par citu vīrieti un pat spērušas sānsoļus, bet tajā pat laikā jums ir stabilas attiecības ar puisi, kuru (itkā) mīlat un nevēlaties pamest? Kā ar to esat tikušas galā? Kā rīkojāties?
Fiziski krāpusi neesmu, par pārējo vēsture klusē :)
No vienas puses piekrītu Becky - apnīk jau ar laiku tikai kotletes. Bet no otras - es pati tās kotletes izvēlējos, neviens man nelika iet prom no ēdienkartes un nebūt piesaistītai vienam ēdienam.
Katrā ziņā - neviena izvēli nenosodu. Dzīvē mēdz būt tādas situācijas, kas visu sagriež ar kājām gaisā. No rīta pamodies un saproti, ka tās kotletes ir galīgi garām. Un tad nu katrs rīkojas pēc savām spējām un vajadzībām.
Kotletēm mainot, piemēram, garšvielas, cepot tās uz pannas vai cepeškrāsni ir cita garša, smaržā, kā sacīt jauna garšā vecā kulītē. Ir arī vistas gaļas kotletes. Tā kā nav kotletes jānoniecina, ja pats negrib neko mainīt, tad tas jau ir cits stāsts.
Ir bijis viens sānsolis, kad vēl biju jauna, bet tas notika tāpēck ka ar toreizējo daugu, laikam, nebija tā īstā sajūta..., pēc sānsoļa, viņam visu izstāstīju un pārtaucu attiecības.
Tagad, kad esmu kopa ar savu topošo vīru, nav ne reizi bijusi sajūta, ka vēlos "pamēģinat ko citu".Ceru un ticu, ka tāda sajūta mani āri nepiemeklēs.
Jo, ja galu galā, esmu piekritusi viņu precēt, ir skaidrs, ka visu mūžu gribu baudit tikai šo vienīgo "kotleti" :D
Manuprāt, sānsoļi ir ļoti zemiski. Nekad nepiedotu un pati nedarītu. Kā jau te minēja- nedari to, ko negribi, lai dara tev.
Un kura te par kotletēm minēja. Tas vsp ir tizli. Nu tad šķiries ar savu kotleti un ej meklē citu koytleti.
Jā, ja es uzzinātu, ka mani par kotleti apsaukā... :D
Starp citu, ja kaut kas ļoti garšo, to var ēst katru dienu un nekad neapnīk... ja jau līdzībās runā.
9
