Piekritīšu Dionysus, ne vienmēr krāpšanā ir vainojams tikai viens cilvēks - viena pagale nedeg. Lai gan tajā pašā laikā, lai arī cik stulbi tas neizklausītos, esmu dzirdējusi no puišiem, ka nē, attiecībās viss ir tik skaisti, labi, brīnišķīga sieviete blakus, bet tomēr velk pie tās otras arī. Varbūt viņi vienkārši neizstāsta, kas tad pietrūkst esošajās attiecībās, vai arī paši nezina, varbūt vienkārši pēc dabas tādi.. nezinu..
Par sevi - nē, neesmu. Es kaut kā attiecībās ieciklējos uz savu mīļoto puisi un viss. Laikam jau mīlestība :)
Vēl viens piemērs iz dzīves - draudzene, saderinājusies, tūlīt vasarā jāprecās, jau gadu ir mīļākais, kuram ir bērni, sieva un šķirties netaisās. Draudzene arī nešķirsies, precēsies. Bet no mīļākā arī neatteiksies. Iemesls kāpēc viņai ir mīļākais - jo tas ir vecāks, stabilāks dzīvē ar savu uzņēmumu, ļoti gudrs, bet viņas līgavainis ir viņas vecuma, strādā pie draudzenes (viņai uzņēmums), nav īpaši gudrs, slinks..