Neesmu krāpusi savu vīrieti, arī viņš mani, vismaz ne attiecību periodā, lai gan abiem kāja paslīdēja pēc kāda 5. randiņa, kad vēl nekas neliecināja, ka attiecības varētu veidoties. Es ceru, ka nevēlēšos krāpt un mani nekrāps, taču apzinos, ka ne vienmēr tā notiek. Jebkurā gadījumā es atzītos vīrietim, ja krāptu.
Par skaistumu runājot, skumji apzināties, ka te ir tik daudz dumju meiteņu. Klasiskā skaistuma un proporciju pārstāvju ir gaužām maz, lai tie patiktu visiem, pārējo nosaka tas, kā mēs sevi redzam spogulī. Vispār iesaku kādreiz arī ko vairāk par cosmo lasīt, lai saprastu to, kā tad mums veidojas "skaistums", ļoti daudz tiešām saistošu pētījumu ir veikti. Vienam nīlzirgs liksies miermīlīgs, jo, redz, forma ir simetriska abās pusēs, lielākai daļai hiēnsuņi nepatiks tieši tāpēc, ka tur trūkst simetrijas, forma ir nenoteikta, neregulāra. Sejā mēs vienkārši meklējam ko sev radniecīgu, tas arī viss. Ir sejas, kuras ir daudziem, pilns ar līdzīgiem cilvēkiem, garlaicīgām proporcijām, bet tādi biežām citiem patīk. Klupt Becky virsū par to, ka viņa ar kaut ko atšķiras, ir tiešām dumji. Man pašai vizuāli ļoti reti patīk cilvēki, bet es apzinos, ka tas ir tāpēc, ka es pati esmu atšķirīga. Es patikšu 1 cilvēkam no 1000, bet tas nenozīmēs, ka tie 999 man ir svarīgi, nē, viņiem vienkši vajag ko citu. Tas viss gan ir sarežģītāk, bet lasīt literatūru iesaku. Noder!
9
