... tad jau .... bez ceremonijas ar simboliem nebūs laulības? Nu beidz, tā simbolu būšana ir ļooooti individuāla, tas jau sāk pavilkt uz filozofiju arī par tradīcijām, bet, vai tad bez visu tradīciju/simbolu cieņā celšanas, kāda laulība ir vairāk vai mazāk veiksmīga? Tu taču preci cilvēku, nevis simbolu kopumu. Tā teikt, mīli cilvēkus, nevis lietas ;) Un, ja kāds par to neiespringst, nesaskatu tajā PILNĪGI neko nosodāmu, arī džinsās (kādi tik bohēmisti/brīvdomātāji nav redzēti apprecamies, tās pašas laumiņu-meža gariņu, anime tipa kāzas... pasaule ir pilna dīvainīšu, vai tāpēc sašust par viņu vēlmi precēties, ja nedara tāpat, kā pārējie?)