Oponēšu Debijas viedoklim un citām līdzīgi domājošajām..
Ja par vēsturi, tad kari pasaulē parasti rodas divu iemeslu dēļ.. kāda valsts vēlas iegūt kaut ko, kas tai nav- piemēram, ASV vajadzēja naftu un tāpēc tā steidzās aizstāvēs Nigērijas kaut kādus cīnītājus pret citiem cīnītājiem. Līdzīgi- ASV investēja arī 2. pasaules karā, kaut gan reāli viņai nekādas baigās vajadzības karot tur nebija.
Un vēl ir otrs labs iemesls. Izmēģināt jaunākos ieročus. Un te nu labākie piemēri meklējami jau pēc otrā pasaules kara ar diviem klasiskiem sāncenšiem- PSRS un ASV. Savā starpā viņi formāli nekaroja, bet karoja ar citu valstu armijām. Piemēram- Vjetnamas, Afganistānas un arī Korejas. Vienu valsti, tautu sadalīja divās daļās, mēģinot pārliecināt par savu vienīgo un pareizo skatījumu uz to, kā valsti jāvada- tai pat laikā testējot savus jaunievedumus ieroču pasaulē.
Ja par mūsdienām, tad es saprotu Baltkrieviju, Venecuēlu un Irānu, kas ir izvēlējušās iet NE ASV sludināto "vienīgo pareizo" pasaules kārtību- neļaujot imperiālismam ielauzties viņu valstīs.
Bet Ziemeļkoreju es īsti nesaprotu. Man jau liekas, ka tur kaut kas īsti nav kārtībā. Laikam jāpiekrīt tiem banālākajiem un visvienkāršākajiem viedokļiem, ko tepat var lasīt paša Kim Janga izpildījumā.. :D
Un , protams, vēl svarīga, ir nevēlēšanās(nespēja) atzīt savu nespēju pārvaldīt valsti komunisma režīmā(ķīna, savukārt, tiek galā ļoti labi).