kad meitene taisās aizbraukt

par tām daudzajām vakancēm uz kuģiem- ha :d varētu padomāt ka vienai firmai pieder tikai viens kuģis :D un , ja nosūta uz dažādiem, ko tad? pie tam vēl puisim, cik saprotu, ir stabils darbs Latvijā. kādēļ viņam to zaudēt, dēļ tiem 8 mēnešiem. lai gan strādāt par cik saprotu minimālo algu, ja viņš pat nevar autori īslaicīgi uzturēt, arī nav dzīve. nu nezinu, manuprāt, jums vēl jāpadomā. varbūt nav par vēlu vēlreiz visu izrunāt un apsvērt visus iespējamos risinājumus. un galvenais - kā vin''s redz atrisinājumu šai situācijai? galu galā, ja jūs esat saderināti, tad tavai dzīvei tomēr ir jābūt svarīgai viņam. autore maz ir jautājusi līgavaiņa attieksmi un domas par to visu? galu galā', jā, uz kuģa var iegūt pieredzi, bet es neteiktu, ka tā būtu pati kvalitātīvākā vai labākā pieredze. katrā ziņām, ja iet runa par to, kur tu izmantotu šo pieredzi nākotnē? valodas zināšanas? tās var dabūt arī tepat. vairāk neko ievērības cienīgu es nesaskatu darbā uz kuģa.

jā, šis jautājums air kā koks ar diviem galiem. kurš ir tas , kurš rīkojas nepareizi grūti pateikt.jo ja vins nav gatavs 6 mēnešus gaidīt vai tad tas ir labi?

Sesilla- bet, ja viņš atrod labāku risinājumu situācijai? nevarētu teikt, ka es būtu gatava gaidīt. ja tas būtu 100% vienreizējs brauciens es gaidītu, bet nevarētu neko apsolīt. nē nu protams, ja puisis vsp nekādus piedāvājumus neapsver un nedomā varbūt kā viņiem būtu labāk, es brauktu uz tā kuģa strādāt, lai vismaz nomaksātu parādus. autorei ir jāizvērtē kārtīgi viņas attiecības, cik daudz viņas līgavainis ir gatavs viņai palīdzēt un atbalstīt. viņš arī nevar pateikt- viss es nevaru tagad tevi uzturēt, kamēr tu esi bez darba. un par šo tēmu vairāk nerunāt. ir arī morālais atbalsts, ne tikai materiālais; situācijas risināšana no viņa puses. jo savādāk es redzu jūs kā atsevišķus cilvēkus.
jo ja jūs esat saderināti, tad kkad taisītos precēties? un, ko , ja apprecētos, arī dzīvotu katrs par sevi? kā viens no jums zaudētu darbu, tā kopdzīve vnk tiktu pārtraukta un katrs uz savu pusi, bet tiktu atjaunota tikai tad, kad abiem būtu darbs? kaut kā jocīgi man tas viss liekas. protams, puisim nav pienākums maksāt tavus parādus, bet tomēr, ja jums viss ir nopietni,kāpēc jūs esat tik ļoti katrs par sevi un nevis kopā', kā tam vajadzētu būt?

Nu nezinu, es jau vairaak kaa 3 gadus straadaaju aarzemees un draugs dziivo un straadaa Latvijaa un veel joprojaam turamies kopaa. Bet es gan ljoti biezi lidinos uz Riigu un draugs arii ik pa laikam pie manis ciemos atbrauc. Bet taa, ja pus gadu netiekaas, tad varbuut tiesaam vareetu buut pagruuti attieciibas uztureet.

un ja tā padomā, kas gan ir pusgads salīdzinājuma ar visu dzīvi, ko varēsiet pavadīt kopā

++++

Ja līgavainis nav spējis rast labāku materiālu risinājumu, kāpēc gan viņš necenšas būt saprotošāks?

Protams, nav smuki, ka iepriekš nebiju viņu brīdinājusi un gatavojusi tam :)

Liidere, jūs abi mazuļus neplānojat/negribat? :) Esat domājuši, kā darītu, kad pienāks laiks?

Man arī šķita, ka aizbraukšana uz pāris mēnešiem neko nemainīs. Pēc mēneša tur satiku citu...

bet vispār bardaks galvās , tad taisās preceties, tad jau par šķiršanos runā (puisis) lai tiek skaidrībā pats ar saviem tarakāniem galvā

Piekrītu viedokli, ka šādu lēmumu nevajadzētu pieņemt vienpusēji, tas tomēr nav godīgi nostādīt otru fakta priekšā.

Es arī nebūtu gatava palaist savu vīrieti prom uz 6-8 mēnešiem. Tas ir ļoti ilgs laiks, un man pilnīgi vienalga,ka simtiem pāru to ir izturējuši, arī draugi gājuši tam cauri. Es nevarētu un nejau tāpēc,ka nespētu iztikt bez seksa. Un lai vai kā mīlu savu draugu,mana pirmā doma noteikti arī būtu,ka tad jau labāk šķirties nekā nolemt sevi tik ilgstošām mocībām. Bet pēc šīs pirmās neprātīgās domas es meklētu 100 citus risinājumus,kā iziet no šādas situācijas.

Ja mans draugs tagad paziņotu, ka brauc prom uz tik ilgu laiku, uztvertu to kā pauzi attiecībām, kad/ja atgrieztos tad domātu ko darīt.
No otra neprasītu, lai gaida.