Bezteema pirmdienaa/ 08.04.

nu tieši tā, man ir lēts Ķīnas štrunts,kur ir samērā mazā paciņā :D

Parasti nekad neieskatos beztēmās, bet šoreiz gribējās padalīties ar savu šī rīta sāpi ar baru nepazīstamu cilvēku.
Šogad beidzu bakalauru, atlicis tikai uzrakstīt bakalaura darbu. Brīvā laika ir daudz, tāpēc meklēju darbu saistītu ar savu profesiju. Piedāvājumi ir, piesakos, uz intervijām aicina, bet darbā mani neņem! :( Nesaprotu, ko es daru nepareizi!! Esmu pēdējā laikā bijusi uz kādām 4 intervijām, bet nekā. :( Vienā man atklāti tā arī pateica: "No visiem kandidātiem Jūs man patikāt vislabāk", bet tā arī pozitīva atbilde nesekoja.
Jā, man nav pieredzes tieši manā profesijā, bet man ir labas atzīmes, neesmu briesmone pēc skata un stulbene pēc smadzeņu apjoma, valodas zinu (t.s. krievu valodu), esmu diezgan atvērta.. Bet pāri barjerai, kas saucās "darba intervija" netieku. Kaut kā nespēju sevi pierādīt darba devējiem! Kā jūs parasti izturaties darba intervijās? Varbūt ir kāds āķis, ko nezinu? Nolaižas rokas! Pat nezinu, vai ir jēga studēt maģistros,ja jau tagad darbu nevar atrast (kā palīgs). Ehh..

Labrīt :)
Šodien izgulējos līdz 11 gandrīz... Tagad gaidu mājās draugu no Francijas- viņš jau visu nakti brauc, noteikti būs saguris, bet viņam šodien dzimšanas diena :) Cerams, ka viņš uzreiz neatlūzīs :D
Es atkal nevaru saņemties sākt rakstīt praksi, nemaz nerunājot par bakalaura darbu. Bet vismaz baklaura darbam e izmantošu daļu no sava kursa darba, jo turpiinu to pašu tēmu :)

Mana un manu draugu pieredze liecina, ka ļoti daudz kas atkarīgs no personības un kontakta ar potenciālo priekšnieku. Darbā, kurā tagad strādāju, mani pieņēma kā pilnīgi zaļu gurķi - man bija tikai teorētiskas zināšanas par šo un to, kas te notiek. Visu mācījos procesā. Bet jau pirmajā tikšanās reizē, man ar priekšnieku radās ļoti labs kontakts, viņš deva iespēju mēģināt un, neskatoties uz visām kļūdām un grūtībām, šobrīd esmu te.
Tagad esmu jauna darba meklēšanas procesā un viss ir tieši tāpat - mēģinu dibināt kontaktu ar potenciālo vadītāju. Vienā intervijā uzreiz sapratu, ka nebūs aršana, jo priekšniece ir ļoti nepatīkama un jā, man darbu atteica.

Labs, biju ārā 10, smuki spīdēja saule, silts, bet tagad SNIEG, riebjas šitāds laiks.

Jā, es saprotu, ka kontakts ir tas galvenais, jo strādāt gribētāju ir daudz. Vajag kaut kā izcelties. Cilvēkam jāredz, ka, izvēloties tieši tevi, tu būsi cilvēks, ar ko būs patīkami strādāt. Es to apzinos, bet nemāku realizēt praksē :D Īpaši man nepatīk jautājums par negatīvajām īpašībām- tā arī godīgi pateicu, ka mēdzu būt kautrīga, kas laikam nebija pareizi, jo darbs bija saistīts ar parādu piedziņu. Vispār šim jautājumam nevajadzētu būt! Tas ir pretrunā ar darba interviju, manuprāt! Vēl man jautājums- cik ilgi parasti tādai darba intervijai vajadzētu būt garai? Es domāju tīri runāšanos, ne testu pildīšanu vai kaut ko tamlīdzīgu. Parasti man ir 15 min, tas ir maz? Vajag būt pļāpīgākai?

Pēdējās intervijās esmu bijusi apmēram 30-40 minūtes.

Paguleju 4 stundas tikai :D piedevām jūtos apslimusi, drebulis piemeties,acis sāp.. izskatās,ka man bus par vienu brīvdienu vairāk..

Man jau šķiet, ka tas ilgums nav tik svarīgs. 1.intervija man bija 5 minūtes, pajautāja, vai gribu šo darbu, kāpēc un tad jau īsi parādīja, kas būs jādara. Bet mēs ar to priekšnieci ļoti labi sapratāmies. 2.intervija, šķiet, bija kādas 15 minūtes, arī dabūju darbu un trešā - kādas 5-10 minūtes (bet tie cilvēki nebija sveši, jo gāju pie viņiem praksē).

Man ir bijušas dažādas intervijas, un dažas tādas kur pēc tam bez maz parādās mazvērtības sajūta, jo liek tev saprast, ka esi galīgi garām, vīrieši intervijā visvairāk nepatīk, personala speciāliste mani 1x pat aizstāveja, jo vīrietis bija uzbrūkošs.

Man tieši pretēji - nepatīk intervētājas sievietes un potenciālās priekšnieces. :D Vīrieši vienmēr ir korekti, patīkami, neuzbrūkoši.

Darba intervijā un arī priekšnieka lomā dodu priekšroku vīriešiem. Ar sievietēm ir bijusi ne pārāk patīkama pieredze...

Man visas priekšnieces bijušas sievietes - un visas ļoti feinas.

1 bija jauka intervija, bet darbs monotons, bet arī bija tā, ka uz iepriekšejo darbu braucu 1,5h ar 2 transportiem, alga bija zem katras kritikas un pienākumi ļoti daudz, to arī teicu, kā iemeslu kāpēc velos mainīt darbu, un atkal skanēja pretarguments, ka viņa arī brauc 1,5h ar mašīnu uz darbu un nekas, pieļauju ka viņas atalgojums ir ap 1000, bet nu tas jau tā. Man nezinu kāpēc vienmēr gadās ka intervijā manas prasmes un spējas tiek noliktas, 1x teica, ka pieteikušies ļoti spēcīgi pretendenti un ka lai nepārdzīvoju par to, ka man nebūs izredzes, un arī intervija tika noorganizēta vietā kas mani pārsteidza, tas jau bija 1 pārbaudījums.

Man arī labāk patīk vīrieši kā intervētāji. Pēdējajā, man prasa, kādi man hobiji. Saku, ka labprāt lasu grāmatas. Viņa man uzbrūkoši- kādas konkrēti?? Es tā arī sāku skaitīt visas pēc kārtas, ko biju lasījusi kā pēdējās. :D

1x ļoti pazīstams uzņēmums man lika pildīt psiholoģisko testu, tas ir saderības noteikšanai, jautāja horoskopu, vai man ir attiecības, un kur dzīvoju, ar ko dzīvoju un vai varēsu arī viņiem sakārtot Kvalitātes vadības sistēmas dokumentāciju, kas palaista vejā jo dēļ krīzes speciālists atbrīvots no amata, alga 300Ls.

Vienā intervijā man jautāja kāda esot bijusi mana bērnība un ar ko nodarbojas mani vecāki, kā arī lika pildīt diezgan dīvainu testu.

Bija divas intervijas.

1. - ar sievieti. Viss forši, ļoti feina un pozitīva. Ilga apmēram 20-25 min.

2. Ar vīrieti. Arī kādas 15 min. un uzreiz dabūju darbu, kaut gan cerēju tikai uz interviju.

3. A, bija vēl viena intervija ar vīrieti, bet tur gāju, kad vēl strādāju iepriekšējā darbā un necerēju pat dabūt, vnk draudzene sarunāja un nebija ērti atteikt. Iegāju un sapratu, ka nekas labs nebūs. Protams, visu ko var stāstīt par darbiniekiem, bet neņemu nopietni DD, kuri nelasa CV, kaut gan tos pieprasa, Palūdza dienu iepriekš nosūtīt, bet kad atnācu, teicis, ka nav lasījis. Uzreiz ar savu atteiksmi atgrūda, tāds baigi augstprātīgs bija, tpc intervija nelīmējas, jo laikam sajūta, ka arī neesmu vairs ieinteresēta

Esmu bijusi abās pusēs - gan kandidāte uz vakanci, gan arī vadījusi darba intervijas un galvenais secinājums man ir viens.
Lai cik banāli tas neizklausītos, svarīgākais būs pašai un neko no sevis netēlot.
Man vienmēr lielākais pluss ir bijis dabiskums un atraisītība intervijās. Pat šķietami bezgala nopietnās darba vietās esmu tikusi ar smaidīšanu, atklātu attieksmi un kādiem nelieliem jociņiem, protams, nepārforsējot. Jo arī, kad pati vadīju intervijas, mani atgrūda, ja redzams, ka cilvēks tur sevi grožos un baidās vispār pateikt kaut ko lieku, utt.

sveikas,kamēr mans mazīņš gul,palīdziet-mazais vakar uz kājas uzgāza divāna koka rokubalstu,sodien ieraudzīju ka kājas īkšķim zils nadziņš :( vest pie ģā,vai pa taisno uz traumām lai taisa rentgenu? ģimenē slimojam reti,un sobrīd jūtos slikti,jo nezinu kā labāk darīt,kur vest u.t.t :( tuvākais laikam bernu slimniva juglā,gaiļezers,linezers..?!