Pēc savas pieredzes teiktu-mūc no tā visa prom ko vien kājas nes, bet tas nav padoms, tikai ieteikums,jo padomu kā rīkoties nevar dot neviens...bet es kļūdījos, jo neieklausījos apkārtējos,kuri mēģināja atvērt acis, bet tik savu sirdi ņēmu vērā...dzīvoju pēc savas vecmammas motīva-ieklausies savā sirdī...bet zini prāts ir gudrāks par sirdi...es gan nepiekritu tikai seksam (kuram sekoja vēl tāda piebilde no viņa puses-var jau būt,ka sanāks savādā, bet neko nesolu un neiedalu plāna punktos),jo apzinājos,ko tas nozīmētu man, bet tā pat iekritu jau ar to vien,ka pieļāvu atkal kaut kādu cerību sevī,vienmēr,kad zvanīja pacēlu, vienmēr,kad rakstīja atbildēju un tad tieši tas pats kas Zii komentārā-sabruka visas cerības kā kāršu nemiņš- tik riebīgā veidā cik vien iespējams... izrādījās,ka čalītim bija jau padomā citi medību lauki (jāpiebilst, ka jau no paziņām biju dzirdējusi,ka viņš rociņās staigājis ar vienu citu meiteni, kura jau vasarā bija uzpeldējusi,es pat zināju, ka viņa viņam zvanījās,kad bijām kopā, bet viņš tā prata „piebraukt”,ka tagad pat nelabi metas,jo sanāk,ka visu šo laiku viņš vnk vazāja mani aiz deguna arī tad,kad bijām kopā),kura dzīvoja UK un pēc pāris nedēļām viņš aizbrauca pie viņas un tad vēl melojot, tikai netīšām uzzināju patiesību... ir grūti, ļoti grūti, bet saņemos ik pa laikam un tad pāris dienas ir smaids uz manām lūpām, tad atkal vnk krītu bezdibenī... Es ar savu pasakumeistaru biju kopā 2.gadus... un ja godīgi, tad vispār nožēloju,ka satiku tādu melīgu egoistu,tad nebūtu jāpiedzīvo viss tas murgs,kas ir manī un ar kuru netieku galā...
3308
