Cik ļoti interesanta diskusija.
Ikdienā velku vienas un tās pašas drēbes.
Arī mājās staigāju ilgi vienādās drēbēs.
Pasākumos ierodos savās mīļākajās drēbēs, vairākas reizes pēc kārtas, jo vados pēc principa, ja man patīk, ja man der, un ir labas kvalitātes, man vienalga ko citi domā. Es varētu tieši tāpat aizdoties uz Latvijas pasākumiem, vai pat tiem sarkanajiem paklājiem, jo man tik tiešām neinteresē citu šausmināšanās ,ka atkal esmu tajā kleitā vai kā sāvādak.(Lai gan neko tādu neesmu dzirdējusi).
Bet man ir pāris kleitas, kuras esmu uzvilkusi vienreiz, jo tajās kleitās esmu pavadījusi vakaru ar sevi, viena gājusi izklaidēties, viena baudījusi vakaru. Un tie tērpi man saistās ar atmiņām, un visnotaļ ir daudz svarīgāki, intīmāki, nekā tie, kurus ir redzējuši daudzi. Tie ir tērpi, kurus es vairs nekad nevilkšu.