Es šobrīd esmu kopā ar vīrieti, kas nevēlas bērnus. Jā, viņš ir arī domājis par operāciju, lai nodrošinātu, ka viņam nekad nebūtu bērnu. Šo visu jau zināju attiecību sākumā, bet pirmajā randiņā gan viņs man neteica, bet kaut kur pēc mēneša. Esam kopā jau vairāk par 6 gadiem.
Vai es atbalstu operāciju? Nē, bet tikai tāpēc, ka domas var mainīties un grūtāk būs, ja pēkšņi kāda dzīves pavērsiena dēļ sāksi nožēlot un nevarēsi izdarīto pagriezt atpakaļ, tāpēc labāk lietojam kontracepciju. Protams, vieglāk būtu zināt vienmēr 100%, ka nav iespēja palikt stāvoklī, jo visu laiku ir jādomā, vai kontracepcija nostrādās, nevar pilnībā atslābināties, utt.
Bet no otras puses, ja viņš pats būtu pārliecināts, ka operācija ir tiešām tas, ko viņš vēlas, jau sen operāciju būtu veicis bez konsultēsanās ar mani. Atbalstu viņu tanī jomā, ka, kamēr viņš negribēs, bērnu nebūs. Motivācija, kāpēc nevēlas bērnus, ir tieši dzīvesveida dēļ. Pēc 10 gadiem viņš sevi redz kā cilvēku, kas ceļo, izzin pasauli, kas nav piesiets vienai vietai un kas nav ne par vienu atbildīgs. Man liekas svarīgi ir vienkārši atrast cilvēku ar līdzīgu domāšanu un, iespējams, arī operācija tad nebūs nepieciešama.