Vīram darbs citā pilsētā, kā sarast ar situāciju!

Nevajadzēja vispār piekrist šādam darbam! Es tam nemūžam nepiekristu, un domāju, ka vīrietis arī ne. Un lai ko teiktu par darbu, algām utt, nu NAV tas tā vērts, lai bojātu ģimeni, veidotos atsalums. Cik daudzas ģimenes nav izjukušas ārvalstu darba dēļ. Šis jau gandrīz tas pats. Lai meklē citu darbu, ja grib normālu ģimeni.

Manam draugam ir tāds pats darvs - visu laiku braukā apkārt, bieži komandējumi ārvalstīs vai arī darbs Latvijas otrā galā, ka japaliek tur uz 2-3 nedēļām :( nu neko, samierinos.. priecājos, ka draugs gudrs un Latvijas labakais speciālists, ka tik pieprasīts. Nepatīk jau, ka brauc prom, bet nu neko darīt. Tā kā man ir maģistra darba rakstīšanas periods, tad vientuļos vakarus tam arī veltu :)

Braugam tētis ir tālbraucējs. Viņš majās ir tikai 6dienās, 7dienās... darba dienās ir prom. Nez, ar drauga mammu viņi šādā "režīmā" dzīvo jau ļoti ilgi, bet izskatās, ka šāds "rezīms" viņu attiecības ne pa matu nebojā :)

Nu tad aizbrauc pie viņa nedēļas nogalē, padzīvojaties abi pa veisnīcu un tā kaut kā :) Priecājies,ka tepat Latvijā, nevis uz ārzemēm.

Draudzenei puisis ir jūrnieks. Aizbrauc reisā parasti uz 2-3 mēnešiem. Latvijā ir ilgākais 2 nedēļas. Viņa pati ir pieradusi, katru dienu viņi runā skype, viss normāli. Es, savukārt, nevarētu. Ļoti pārdzīvotu.

Nav jau tā, ka nonstopā ir prom. Nupat trīs mēnešus darbs bija uz vietas. Ai, man jau tā oma bēdīga, tagad tiešām negribētos "šausmu" stāstus lasīt. Ļoti noderētu pozitīva pieredze un atbalsts. Pašam jau arī nav patīkami, vienmēr pirms šādiem braucieniem ir depresīvs.

Es droši vien tādu režīmu varētu pieciest, ja skaidri zinātu, ka tas nav uz ilgu laiku un ka vēlāk vīram darbs atkal būs "uz vietas". Pazīstu arī jūrnieku sievas, tālbraucēju sievas... viņas ir pieradušas vai arī jau no sākuma zinājušas, kāds otrai pusītei ir darbs, un bijušas mierā ar to.

Njā, kas ir ilgs laiks? Viņš cer uz paaaugstinājumu, līdz ar to atkristu šitā vizināšanās.
Esmu diezgan ekspansīva, baidos no savas puses attiecības sabojāt. Kā rīkoties gudri?

Kā rīkoties gudri?
Atbalsti viņu! Esi pozitīva. Ja gruzās viņš, tad vismaz Tu paliec tā, kas domā pozitīvi.
Gaidi mājās, liec viņam justies gaidītam, izturies labi, nečīksti, negauzies.

Ok, saprotu, ka ir ilgošanās vienam pēc otra, bet galu galā tu esi individuāla persona. Ar sevi ir jājūtās labi.

womankind
Tur jau tā lieta, sajūta, tāda - bez viņa, kā bez rokām. Viņš saka, ka es visu laiku tikai domāju par sevi, paanalizējot, tā jau sanāk, kad runa grozās ap šo tēmu, tā tikai visu laiku - es, es , man. Mani vajag sabārt un sapurināt.
Pati strādāju, bet nav hobiju. Domāju, moš ko ieviest.

mans draugs arī no 1dienas līdz 5dienai strādā citā pilsētā.viņam vispār baigais komandējumu darbs, kurā pilsētā vai ciemā objekts, tur jāstrādā. Man tas ļoti nepatīk, jo ik pa laikam ir tāds periods, kad viņš katru dienu var būt mājās un es pierodu, ka viņš ir mājās, bet tad atkal aizbrauc..es samierinos, vismaz pagaidām, bet drīzumā domāju pārcelties viņam līdzi, jo pašreizējā objektā strādās pāris gadus. Pagaidām, kad esam vēl jauni un bez bērniem vēl varu šo paciest, bet ja būtu bērni, tomēr gribētos patstāvīgu vietu, lai nav tā ka mētājas šurpu turpu.
Vienīgais ko varu ieteikt- vai nu samierināties un gaidīt viņu mājās vai tad tiešām šķirties..Citu variantu vnk nav. Atrast sev nodarbes, hobijus, tikties ar draugiem utt..

Piekritu womenkind!

Un neesi bernishkjiga! Es pati esmu uzaugusi gimene kur teevs reti bija majas.. Un tas ir moraali viagruutaakais viirietim - but prom no majam!!! Tev jaatbalsta draugs un vinja merkjis uz paaugstinajumu!!!! . Tev ir tikai 2 iespejas - macies to pienemt un beidz chiiksteet vai nepienjem to un shkjiries! Aa nu nee 3.variants - uzturi draugu :D

Kā rīkoties gudri?
Atbalsti viņu! Esi pozitīva. Ja gruzās viņš, tad vismaz Tu paliec tā, kas domā pozitīvi.
Gaidi mājās, liec viņam justies gaidītam, izturies labi, nečīksti, negauzies.

+

Nevaru samierināties ar šo situāciju, esmu neapmierināta, ko arī izrādu, līdz ar to rodas strīdi.

Rados tādu atmosfēru mājās visa gala beigās pazaudēsi veci. Vieta ilgi tukša nepaliek.

Mans puisis ik pa laikam ir prom. Vakar bija mēnesis, ilgākais posms, kopš pēdējo reizi tikāmies.. Nu, tāda ir mana izvēle. Gribu būt ar viņu, tāpēc aprodu.
Domāju, ka ilgtermiņā tas pat ir labi, ja, protams, mērķis nav radīt pēcnācēju. Ir iespēja atpūsties vienam no otra + nākas ik pa laikam apjēgt, ka tomēr esmu pati par sevi, pirmkārt, un tikai tad esam MĒS.
Bet zinu, ka šāda braukāšana apkārt nebūs mūžīga.

"Kā rīkoties gudri?
Atbalsti viņu! Esi pozitīva. Ja gruzās viņš, tad vismaz Tu paliec tā, kas domā pozitīvi.
Gaidi mājās, liec viņam justies gaidītam, izturies labi, nečīksti, negauzies."
jap!

Man arī draugs ir prom no 1d-5d kur objekts, tur arī strādā..
Protams brīžiem jau viss izbesī.. un gribētos, lai ir mājās katru dienu..
bet tā esam pieraduši...
stulbi ir tad, kad viņš nedēļās nogalē ir majās, bet man ir jaiet uz darbu...
Bet esam apraduši... ar šādu dzīvi..
:)

Arī es kādu laiku atpakaļ dzīvoju šādu dzīvi diegzan ilgi, vīrietis mājās bija tikai no 5dienas vakara līdz svētdienas vakaram vai pirmdienas rītam. Zini, ar laiku pierod, bet bija grūti, vairs šādu situāciju nevēlētos.

Beibe.Marta
Kas mainījās? vai atrada citu darbu? vai Tu izteici iebildumus, kā viņš uz to reaģēja?

Nu es tā nevarētu ilgstoši. ja zinātu, kas ir tikai uz brīdi, paciestu un mājās sagaidītu un būtu viss ok. vsp pirms viņš pieņēma šādu lēmumu, viņam vajadzēja konsultēties (ne gluži pareizs vārds) ar tevi. bet ir tādi cilvēkiem, kuriem šāds dzīvesveids pat patīk, jo viņiem patīk vairāk būt vieniem. ja viņš kā auns paliek pie sava, neko tu tur nepanāksi. tad ir vai nu jāškirās vai pašai jāmainās. jāatrod sev jauni hobiji un nodarbes, lai dzīve nešķistu garlaicīga.

Tas ir smagi, zinu. Es pusgadu tā dzīvoju. Vīram bija projekts Londonā, tāpēc viņš bija mājās tikai no sestdienas rīta līdz svētdienas vakaram.
Tagad censtos veidot dzīvi savādāk, bet tad bija ļoti daudz strīdu. Tā ka mēģini negrauzties, tā būs labāk abiem.