Un pēkšņi tu atskārt, ka...

atputies.
man ari ir bijis ta. sava zina dzive pati visu iegrozija pareizajas sliedes.

Es uzskatu, ka galvenais ir darīt to, kas Tevi iepriecina un liek justies laimīgai. Tas manuprāt ir galvenais - darīt to, kas patīk.

turklaat, ja mainiit to visu ir bail, tad kechupins pateica ljoti labu lietu

Mainīt kaut ko nenozīmē atteikties no sasniegtā. Jebkuras zināšanas ir iespējams izmantot arī citā nozarē.

Es teikšu tā... ja Tev patiešām ir skaidrs, ko vēlies darīt, un tās nav kāda pēkšņa impulsa vai noguruma un stresa radītas pārdomas, rīkojies! Bet... ja tomēr ir tā - "zinu, kas man nepatīk, bet nav ne jausmas , kas mani patiešām aizrauj, kas ir tas, ko patiešām vēlos darīt", es apdomātos un tikai tad rīkotos... Jo, tici man, arī cepot pīrādziņus vai, kārtojot puķu bodē, ziedus, reiz iestāsies rutīna, ja vien, protams, tā nav lieta, kurā esi ar visu sirdi iekšā. Lai nesanāk tā, ka jaunajā darbavietā, pēc kāda laika attopies tādā pašā vāveres ritenī, kā šobrīd... Arī mājsaimnieces dzīve - 100 veidi, kā pagatavot garšīgu mērci vīram un 45 veidi, kā labāk iztīrīt māju- var šķist vilinoša tikai līdz brīdim, kamēr tas ir kaut kas jauns ...

Mana vecākā māsa ieguva juridisko izglītību Amsterdamā, bija izveidojusi veiksmīgu savu profesionālo dzīvi, bet pēdējos gadus jau skaidri zināja, ka tas nav viņas ceļš, un pirms pusotra gada atstāja savu darbu, un kopā ar domubiedriem nodibināja ar ūdenssportu saistītu uzņēmumu - to, kas bija viņas hobijs, un nu šobrīd ir arī viņas darbs, ar ko pelna iztiku. Viņai ir 33 gadi, un viņa saka - tas bijis labākais lēmums, ko viņa līdz šim savā dzīvē pieņēmusi:)

Veiksmi Tev!:)

jau četrus gadus esmu vienā nozarē,ko esmu izkodusi "līdz kaulam",mans pagaidu darbs ir ievilcies mazliet ilgāk nekā sākumā bija domāts.nemaz negribās atgriezties darbā pēc atvaļinājuma.zinu,ka gribu strādāt citā jomā un uz to ļoti apzināti eju,ceru,ka man ceļš pavērsies. :)
kurš neriskē,tas nevinnē!nevajag baidīties ko mainīt.

Vidusskolā skaidri zināju ko gribu un kas vēlos būt. Bet tagad tas uz ko es tiecos ir kas tāds,kas nevienam nekad neienāktu prātā :) No tiem dažiem tuvajiem,kas zin manus plānus,ir tādi kas man netic,bet ir tādi,kas saka-o super. Citreiz rokas nolaižas,jo iet tiešām ļoti grūti un nezinu vai izdosies,turklāt,ja viss izdosies,esmu tikai ziedu laiku sākumā.
Ir arī man neizsapņotie sapņi,kurus kaut kad dzīvē gribu attīstīt kā hobiju. Citreiz iedomājos kā būtu tā cita dzīve,bet tad es padomāju,ka laikam tas vairāk ir domāts man prieka pēc nevis profesionāli.
Pašlaik esmu priecīga par izvēli un cerams,ka ir īstais man. :)

Nika
mācies ko citu. Kā teica vienā raidījumā, jaunu profesiju var apgūt jebkurā vecumā. Viegli jau pateikt, bet grūti izdarīt.
Es ar varētu nomainīt profesiju , bet , kurš mani ņems, krīze tagad :D

Man arī ir tā, ka labprāt audzinātu bērnus, dzīvotu mājās, rušinātos pa dārziņu, utt...bet saprotu, ka vajag arī ko iemācīties pirms to darīt. Katrs darbs bagātina zināšanas un dod ko jaunu, tāpēc profesijas nebaidos mainīt. Galu galā pēc bērniem ir doma sākt savu biznes, tāpēc biežā darba mainīšana karjerai par sliktu nevajadzētu nākt..

Jums, meitenes, te, cosmo, bez vīrieša tiešām nevarat iztikt! Divas lappuses komentāru un neviena, neviena! Viss tikai riņķī un apkārt par citām darba iespējām, jaunu profesiju un citām muļķībām! OMG! Cik reizes es šito esmu redzējis un vienmēr turpinājums ir viens un tas pats! Nika!Es Tevi no sirds apsveicu! Tu, varbūt pati to neapzinoties, sāc morāli nobriest GRŪTNIECĪBAI UN BĒRNAM!