Jā, es vispār nesaprotu, kā esmu nonākusi tik tālu- respektīvi- apprecējusies, ļoti bieži nespēju tam noticēt, ka tā esmu es.
Protams, viss ir attieksmē, tās maiņā, grūti formulēt, bet dzīvot sev, neieciklēties uz ko citu, un tad viss kaut kā pakārtojas. Mākslīgi to starojumu neuztaisīt, ja esi nelaimīga- tad esi, un vīrieši to jutīs. Es skatos, Tu pati vienā senākā diskusijā rakstīji, ka Tev izskatās dusmīga seja. Piepildīt sevi ar prieku par ikdienišķām, skaistām lietām, pieņemt krasus pagriezienus, izdarīt ko pilnīgi traku, ko no sevis negaidītu, ar visu sirdi kur iemesties iekšā, t.i. iemīlēties, bet ne personā, nezinu- nomainīt darba sfēru, sakrāmēt koferi un aizbraukt prom uz kādu karstu, eksotisku valsti pastrādāt kaut vai, kardināli nomainīt matu krāsu, sākt gleznot, dejot salsu utml. Lai Tu uzplauktu, iegūtu jaunu elpu, jo ticu, ka Tu no šī visa arī izskaties sagurusi, ja nav pilnais piepildījuma komplekts, kas Tev vajadzīgs.
469
