Nē, nē, nebūs jautājums par to, kur iepazīties vai tml.
Vienkārši palasīju attiecību diskusijas un atkal uznāca šausmīgs gruzons.
Man šis jautājums, kas ir tēmas virsrakstā, šķiet kā neiespējamā misija. Tiešām vairs neticu, ka ir iespējams iepazīties ar kādu vīrieti, lai pēc tam arī izveidotos kādas attiecības.
Tūlīt būs jau 6 gadi kopš man nav bijušas nekādas attiecības. Protams, šajā laikā esmu iepazinusies ar daudz jauniem cilvēkiem gan darbā, gan skolā, gan izklaidējoties, pasākumos utt. Tas ir, nav tā, ka sēžu mājās un neeju nekur ārā, tāpēc arī nesatieku cilvēkus. Lai gan - pat tad taču eksistē nets, cik nav dzirdēts par veiksmīgām iepazīšanām netā.
Jā, es neesmu pati skaistākā, pati gudrākā, pati jaukākā, bet vai tad tikai tāpēc es nebūtu nevienu pelnījusi? Man raudāt gribas, kad redzu, ka daudzām tādām pašām vidusmēra meitenēm kā man ir tik jauki puiši un attiecības.
Parasti cenšos par to nedomāt un iestāstu sev, ka man tas arī nav vajadzīgs. Bet tagad, palasot tās diskusijas, atkal nāk virsū melnie. Meitenes citām iesaka nebaidīties pamest puišus, ja attiecībās nav kaut kas tā, jo pasaulē ir daudz citu labāku puišu. Bet kur tad viņi ir? Jau 6 gadus neviens nav uzradies.
Vaina ir manī? Tiešām esmu tik šausmīga?
Ai, riebjas. Besis. Raudu.