Mans puisis mani jau sen iepazīstinājis ar ģimeni, ar visiem saviem draugiem un pat viņu ģimenēm, bet es pat nevaru saņemties un pateikt savai ģimenei, ka man ir puisis. Ikdienā mēs var teikt dzīvojam kopā, bet mājas mums ir dažādos Latvijas nostūros, un tagad viņš visu laiku prasa, kad pa brīvdienām varēs braukt pie manis, kad es viņu iepazīstināšu ar savu ģimeni. Nav tā, ka man būtu kauns rādīt viņu ģimenei, esmu tiešām lepna, ka man viņš ir, bet man ir bail teikt, ka vispār esmu ar kādu kopā, jo visas iepriekšējās attiecības veiksmīgi noslēpu. Šoreiz arī tas ir nopietnāk, nevis tikai izklaidei. Bet es dzīvoju pie vecvecākiem, tāpēc nezinu, kur viņam vispār būtu, kur palikt, ja viņš atbreuktu pie manis, jo tajās mājās man pašai nav tāda sava istaba. Vecvecāki arī ir diezgan konservatīvi un nezinu, kā viņi šo faktu uzņemtu, viņi vienmēr uztraucas par mani, un ka nepadomā, ka puisis tagad nav laba doma, ka tas tikai traucēs mācībām un tā, ja vēl viņiem viņš nepatiks. Man liekas, viņam arī nebūtu tā īsti, ko pie manis darīt, jo man arī draugi daudz nav, tikai dažas draudzenes, bet ar viņām viņam nebūs interesanti. Neesmu arī baigi runīgā.
535
