Man ir līdzīgi, bet tikai ar skolas lietām, ar visu pārējo varu viens un divi tikt galā.
Motivācijas īsti nav rakstīt, jo prakses atskaiti tāpat neviens pēc tam neskatīsies, diplomdarbs nu sava veida zināšanu pārbaude ja tā varētu teikt, bet mūs jau tā visu laiku testēja. Motivēju sevi ar domu, ka šis ir pēdējais gads, piespiedies ,izdari un 25. maijs būs pēdējais lielais pārbaudījums + ja nokārtošu sekmīgi esmu apsolījusies sev nopirkt superīgu kleitu un līdz izlaidumam uzlabot savu figūru. Jo visu ātrāk izdarīšu, jo ātrāk varēšu pievērsties lietām, kuras man šobrīd vairāk saista. Der arī mūzika, kura spēj uzmundrināt, noteikti arī draugs palīdz atgādinot, cik labi jutīšos pēc padarītā un arī sava veida spītība, jo gribas visiem parādīt, ka varu to izdarīt. Ir arī negatīvā puse, kas mudina, jūtu tādu, kā spiedienu no apkārtējiem, ka ir jāpabeidz un ja nepabeigšu, tad visu laiku to atgādinās