Vintage mantas un ko tās atnes kopā ar sevi :)

Ja arī pieņem, ka tās enerģijas ir vērā ņemamas, tad tik un tā domāju, ka 1) ri jaunām mantam var nākt līdzi kada enerģija + katru dienu sanāk saskarties ar daudzumdaudziem priekšmetiem... kāda jēga sastresoties par vienu lietu tajā visā gūzmā? un 2) gan jau, ka manis pašas enerģija būs pietiekami spēcīga, lai kaut kāda viena priekšmeta enerģija to nespētu nomākt.

Mazliet ne par tēmu, bet es nespēju valkāt svešu apģērbu, kaut vai to pašu vintage vai secondhand tieši iespējamās enerģijas dēļ. Nepatīk arī mēbeles vai lietiņas, kas nenāk no rūpnīcas.

Man ir paaris taadu lietu.Interesanti ,ka atradu viira maajaas vienu loti vecu gredzenu ,viirs pat neatcereejaas ,kam tas piedereejis.Bijaam pie vina drauga juveliera - "iraanis" uzreiz pateica,ka gredzens naacis no Eiropas,piedereejis situeetai sievietei,vai to vinai ir daavinaajis situeets viirietis .Interesanti,gredzens ir vairak kaa 200gadus vecs ar briljantiniem,taada "laivas" forma.
Neesaaju vairaakus gadus , man likaas,ka tiesi sis gredzens man "nesa naudu"!
Man ir bijis taa, turu rokaas vintage lietu un juutu "iipasnieku",juutu energiju.

Ar laiku jau lietas "uzsūc" mūsu enerģiju un neko vairs neietekmē. Esmu dzirdējusi to no dažādiem cilvēkiem.

Piekritu Chloe, vel esmu dzirdejusi, ka ari jaunas drebes ir labi paris dienas paturet skapi pirms vilksnas, lai uzsuc esoso energiju.

katru dienu sanāk saskarties ar daudzumdaudziem priekšmetiem... kāda jēga sastresoties par vienu lietu tajā visā gūzmā?

Es neesmu spēcīga šajā enerģiju jautājumā, bet jā - vai tad tikai apģērbam ir sava enerģija? Vai naudai, ko mums dod atlikumā pārdevēja un kas stāv mūsu makos, arī ir enerģija? Kādēļ par to neuztraucamies? Vai dāvanām nevar būt sava enerģija? Vai apģērbam, kas stāv veikalā uz pakaramā un kuru ar rokām aiztiek daudz cilvēku, piemēra arī daudz, vai tur arī nerodas enerģija? Vai galu galā drēbes enerģiju nevar iegūt no cilvēkiem, kas to ražo? Vai enerģiju nes arī soliņš, uz kura parkā mēs sēžam?

Manuprāt, šī enerģijas lieta - konkrēti uztraukšanās par to, ka tieši, lūk, vintage mantas kaut ko nes sevī un domāšana, ka tas kādā veida var mūs ietekmēt - ir sviests.

Man loti patiik manas vintage mezgiines-no 1930.gada-sargaaju kaa lielu daargumu.Sievietei ,kura man daavinaaja so kleitu ,uztaisiju izejamo bluuzi no liekaa gabala,kas naaca liidzi!Taadas mezgiines nekur nekad neesmu redzeejusi-tik trauslas!
Man loti patiik arii vintage masiinas-taadas ,kuras razotas 1950.60 gadaa.Arii meebeles-loti patiik daanu meebeles,kuras razotas 1960gadaa-tas koks...man maajaas ir dazas no riekstkoka-loti laba kvalitaate.

Chloe - o, man arī gribas domāt, ka manis pašas enerģija tomēr stiprāka, nekā no nedzīva priekšmeta. (vismaz, ja tas tikai 1 priekšmets). :D Bet tā gan ir, ka šķiet - paiet laiks, kamēr jauniegūta lieta tā pavisam iekļaujas pārējā vidē
Ā, lai gan ir arī tā, ka man ir ļoti svarīga vide man apkārt, un to cenšos iekārtot tā, lai tā atbilstu man + lai palīdzētu uzturēt sajūtu, ka tā tiešām ir mana vide. Lai justos harmoniski kopā ar tām lietām.

Vai ir kāds veids, kā var attīrīt, piemēram, ķēdīti?

Vai enerģiju nes arī soliņš, uz kura parkā mēs sēžam?

mhm, apmēram to es arī domāju - taču katru dienu saskaramies ar tika daudzām lietām...

Emanuelle, ļoti interesanti! 200 gadus (un uz augšu) senas lietas, īpaši tik smalkas kā gredzeni, kas vēl saglabājušās nēsājamā stāvoklī, ir ļoti liels retums un atradums! :)
Man ir divi gredzeni no trīsdesmitajiem un auskari no divdesmitajiem, atceļojuši no ASV. Skatos uz viņiem un domāju, nez, kādas ir bijušas to iepriekšējās īpašnieces, ar kādiem likteņiem, kādam notikumam par godu šīs lietiņas viņas iegādājušās un ar kādām asociācijām tās viņām saistījušās. Skatos, taustos, bet neko nejūtu.

Uz soliņiem cilvēki nāk, apsēžas un aiziet, :), bet, piemēram, rotaslietas ir kaut kas ļoti personisks, un glabā sevī ļoti koncentrētu tieši konkrētās personas, valkātājas, enerģiju. Īpaši, ja viņa, teiksim, ar tām ir staigājusi 10/20/30 un uz augšu savas dzīves gadus. Ir taču starpība.

Inta-es jau, protams ,izdomaaju "staastu' par savu gredzenu-tur ir bijusi miilas intriga,gredzenu noteikti daavinaajis viirietis utt.Man ir bijis taa , panemot rokaas daargu lietu ,izstraavo arii negatiiva sajuuta,lai cik loti lieta patiik -nenemu!

Es kaut kā nekad neuztraucos par kaut kādām sliktām enerģijām no vecām antīkām lietām. Esmu parliecināta, ja ar to lietu saistīts kaut kas ļoti slikt, tad tā enerģija mani noteikti atgrūdīs un es neiegādāšos tādu lietu vai arī (ja tas būs atradums) atdošu to kādam, pazaudēšu vai izmetīšu. Noteikti sajutīšu, ka nav mans... Bet kopumā, man patīk kaut kas sens, antīks. Rodas sajūtas, ka tā lieta ir tiešām vērtīga - garīgā ziņā.

Vienīgā lieta, ko es neiegādātos ir antīkie spoguļi.

Nav starpības, manuprāt.
1) svarīgi tas, cik katrs cilvēks piešķir nozīmi konkrētai lietai. Man soliņš parkā var saistīties ar daudz krāšņākām emocijām un es tur varu atstāt daudz lielāku enerģiju nekā pusei no savām rotaslietām, kuras uzvelku labi ja reizi gadā. Ja viņām ir kāda enerģija, tad, iespējams, veikala vai aksesuāru kastītes, bet nejau mana.
2) kaut kādu konkrēto aksesuāru ir nēsājuši krietni mazāk cilvēku nekā sēdējuši uz parka soliņa. Iedomājies, cik daudz šis soliņš spētu pastāstīt? Par cik daudziem cilvēkiem, cik daudzām sarunām un darbībām, kas uz viņa ir norisinājušās? Tad jau vispār jādomā, kam lielāka enerģija - lietai, kuru viens cilvēks ir lietojis (un pat nav garantijas, ka daudz lietojis), vai lietai, kuru ir lietojuši neskaitāmi cilvēki neskaitāmas reizes.
3) līdz ar to izriet, ka, ja vien tu 100% neesi pārliecināta, ka konkrēto lietu lietojis viens cilvēks 30 gadus, tu visu pārējo - visādas enerģijas, negatīvismu, pozitīvismu utt. - izdomā. Viss tikai tevis pašā galvā un asociācijas, kas tev uzreiz rodas par to lietu.

Es domāju, ka enerģija piemīt lietām, bet tad ir jādomā par visām lietām, arī par vietām, nevis tikai kaut kādām vintage mantām.

Piekrītu katram Pievakares vārdam.
Vintage lietā tā saucamā "enerģija" rodas kā pievienotā vērtība brīdī, kad mēs šo mantu izceļam no plauktiem, kastēm, bēniņiem vai kurienes nu. Nekādi valkātāju likteņi līdz tur nestiepjas un par aurām arī nebūtu jābaidās. Tas, kas ir interesants par šīm lietām ir gaume - mums viņas patik, bet viņas ir patikušas vēl kādam pirms mums un tā kā tās ir radītas laikā, kad masu produkcija nebija tik izteikta, loģiski, ka gribas savā galvā veidot kaut kādu saikni ar lietas iepriekšējo īpašnieku. Gluži kā cilvēki ar līdzīgām kino vai mūzikas gaumēm viegli var būt draugi, 200 gadus veci auskari pastarpināti saved kopā cilvēkus no vairākiem laikmetiem.

Es neticu ka drēbēm, mēbelēm un tml. lietām ir kaut kādas enerģijas,bet zeltlietas gan es nekad nenēsātu kaut kādas atrastas vai ar nezināmu izcelsmi. Vispār jocīgi ka zeltlietas nonāk visādās svešās rokās, nevis starp ģimenes locekļiem dažādās paaudzēs.

es tieshi par so pedejaa laikaa esmu domajusi Kada sakritiba :) Jo mani vecaaki sobriid iekarto maaju, un mans teevs meklee antikas lietas - kresli, savu kabinetu iekartojis ar antiiku ozolkoka galdu, kreslu, edamistabaa viss antiiks, tikai ne bufete.... un ikreiz kamer vinjsh atrod kadu mebeli, es vnmer domaju - vai tas ir uz labu?
Es nezinu kaa ar meebeleem, bet zinu vienu 100000% visas rotaslietas ar daargakmenjiem ir jaaiznes attirit - arii jaunas, jo tieshi dargakmenji uzsuuc energjiju, arii to cilveku energjiju, kas rotaslietas ar darakmenjiem izgatavo!
Mana krustmaate - vinja dziivo kaa muzejaa, antiikaas statujas, trauki, vazes, spogulji, dakshas - viss tik sens un ar savu veesturi.... Tagad ari mana gimene dziivo antikajaa pasaulee :) It kaa viss pa vecam :) Bet jaa, gribetos zinaat, par ko taas antikas lietas klusee :)

Vīra vecmāmiņa man uzdāvināja gredzenu ar akmeni - nezinu gan, cik vērtīgs tas ir naudas izteiksmē, bet man tas ir ļoti dārgs. Kā arī zelta piespraudi ar akmentiņiem - tā bija dāvanai viņai no vīra. Esmu ļoti lepna, ka savas vērtīgākās lietas (ko viņai dāvinājis mīļotais vīrs), viņa izvēlējās uzdāvināt tieši man.

Ja mums būs meitas, tad, kad viņas pieaugs, dāvināšu viņām.