Lūdzu padomu,sakarā ar pusaudžiem.

Es pat atļauju neprasīju, tāpēc novērtē savu bērnu. Domāju, ka ir jāļauj, lai izaug no tā posma, piedzīvo to visu un miers, lai nav tā, ka pieaug un tagad tas nepiepildītais sapnis - pīrsings. Es tajā vecumā izdūru un pēc gada izņēmu, bija miers.

14 gadi nešķiet tik mazs vecums, lai nevarētu pīrsingu likt... tikai, ja atļauj viņai ko tādu, vispirms tā kārtīgi painformē par visām iespējamām blakusparādībām, par to, kā jākopj tas pīrsings utt.
Nav jau nekas tāds, ko nevarētu vēlāk izņemt ārā, ja vēlākā vecumā viņa pārdomātu.

Laikam jau būs jāļauj..

Neliedz! Tas ir viņas ķermenis un viņas izvēle, ko ar to darīt.

Man arī savulaik gribējās gan pīrsingu mēlē, gan degunā. Neviens man neliedza, bet es pati sāku šaubīties, kad ievācu informāciju un gala lēmums tika pieņemts tad, kad mana mamma pati atnāca mājās ar pīrsingu.. Sapratu, ka nevēlos. Līdz ar to, manuprāt, aizliegtais auglis ir tas saldākais. Būs, kas pārdomās, būs, kas uztaisīs un nožēlos, kas uztaisīs un priecāsies - bet tas ir labāk nekā sabojāt attiecības ar aizliegšanu un panākt to, ka pīrsingu meitene izveido pie kaut kādas Vaņas mājas apstākļos un slēps no tevis.

Tas ir viens no iemesliem, kápéc es uzskatu, ka ir labi radít bérnus, kamér pashi ir jauni. Ir vieglák saprast(atceréties) pusaudžus.

Es uzskatu, ka audzināshana ir tā pati kompromisa māksla.

Kā es darītu? Es apsolītu to uz viņas nākamo dzimshanas dienu. Pa to laiku- var gadīties, ka viņa pati pārdomās, bet, ja ne- tad darīs visu, lai Tu nepārdomātu līdz tai. Win-win!

Man šķiet, tas vecuma posms katram ir jāizdzīvo. :)
Es, piemēram, tādā vecumā ģērbos šausmīgi, staigāju melnām acīm, panku zābakos un plēstās zeķbiksēs. Vecāki man to neliedza, jo uzskatīja, ka man ir tiesības ģērbties, kā pašai patīk. Pēc apmēram gada tas pārgāja pats no sevis. Un pēc pāris gadiem visi pīrsingi (uz sejas gan nebija) tika izņemti un caurumiņi aizaudzēti ciet.
Kas būtu mainījies, ja vecāki būtu kaut ko lieguši? Es domāju, tikai attiecības pasliktinātos, un viss.

Man neļāva durt arī laikam 14 gadu vecumā. Es pagaidīju 16 gadus, aizgāju un izdūru nabā. 18 gadu vecumā izdūru degunā, jo sāku dzīvot atsevišķi. Par pīrsingu nabā vecāki vēl joprojām nezin. Es ticu, ka jo vairāk neļaus, jo vairāk darīs.

Nu jā, labāk atļauj pati un noskati salonu. Savādāk, ja neatļausi- atradīs kādu "kaktu dūrēju" un izdurs.
Man arī 15 gadu vecumā bija pīrsings degunā.

Mani vecāki neatļāva nekādus pīrsngus, tetovējums. Pati izdūru kādos 14 gados, biju stulba, ātri tāpat izņēmu ārā.
Labāk atļaut, ar laiku apniks.

Vienīgais, kas mani mulsinātu - ir caurumiņš, kas paliek pēc pīrsinga izduršanas lūpā, pīrsinga izņemšanas gadījumā. Līdz ar to - aizliegt neaizliegtu, bet mēģinātu pierunāt uz pīrsingu mēlē :D Tur k-vai 10 caurumi varētu būt :D Seja tomēr ir seja :) un rētiņu labāk, lai nav - pati vecāka būdama novērtēs to :)

Es par šo pašu viedokli.

aizliegt neaizliegtu, bet mēģinātu pierunāt uz pīrsingu mēlē Tur k-vai 10 caurumi varētu būt Seja tomēr ir seja un rētiņu labāk, lai nav - pati vecāka būdama novērtēs to

Piedāvātu altenatīvas, ne redzamajā sejas daļā.

Ja neļausi pati izdurs tāpat :D Un tanī vecumā var gadīties,ka izdurs vnk draudzene ar kādu resnāku adatu :D

Es arī tomēr par to ļaušanu, bet liktu pirms tam izpētīt internetā informāciju par kopšanu, komplikācijām utt. Un noteikti palīdzētu sameklēt normālu salonu, lai neaiziet uz kādu kaktu kantori.
Ja man kaut ko gribējās - pīrsingu, tetovējumu un tādas lietas, tad kārtīgi apdomāju, salasījos informāciju un atmetu to gribēšanu.
Bet noteikti nav vērts karot un aizliegt :) Tu esi laba mamma.

Es 15 gadis izdūru uzaci! Pāris gadus pastaigāju un mier. Un caurumiņš jau nekāds dižais nav- ja nelien taisni feisā pētīt, tad nemana :D

Starpcitu pīrsings mēlē nemaz nav laba alternatīva ;) Patiesībā ir daudz un dažādi iemesli kāpēc pīrsingu mēlē nemaz neiesaka durt. Man pašai ir,nekas traks nav noticis,bet risks pastāv vienmēr un mēlē lielāks nekā lūpā,piemēram.

Nākmreiz neprasīs,kad pūķa tetovējums taps uz kakla. :D visiem ir jāizaug no šī. jāpamēģina.

Galvenais tiešām, lai dur normālā salonā.
Es laikam atļautu, lai gan man sejas izdaiļošana ar tiem pīrsingiem vienmēr šķitusi nesaprotama, bet noteikti nāktos piekāpties, jo arī mana mamma man neaizliedza darīt visādas lietas, piemēram, krāsot matus rozā vai lillā krāsā.

Man tajā vecumā mamma atļāva durt pīrsingu, teikdama, noteikti, ka pēc laika izņemsi ārā. Tā arī bija, pēc aptuveni pusotra gada man apnika. Protams, ja ieskatās, ir redzama vieta virs lūpas, kur kādreiz bija pīrsings, bet traki nav.
Labāk atļaut, nekā, lai dur pati kaut kādos -kaktu kantoros-.

ļauj! :)
Kāpēc gan ne, neviens no pīrsinga nav nomiris. ;)

atcereejos, ka manam klasesbiedram tajaa vecumaa bija piirsings zem luupas, no taa cauruminja siekalas naaca aaraa, fuj :D protams, peec dazhiem meeneshiem iznjeema.
es ar uzskatu, ka nav nekas taads, lai aizliegtu. lai izbauda.