Jau mēnesi draugs (pāri 30 gadiem, tikai gadu kopā dzīvojam) nevēlas mīlēties. Protams, visādas domas galvā. Bet cita diez vai ir, jo nenāk nekādas sms, nav aizdomīgu zvanu, izturas mīļi. Bet atgrūž mani, ja paglāstu viņu vai kā citādi izrādu, ka gribu viņu.
Kad jautāju, kas par lietu, viņš izliekas, ka viss ok.
Tas mani beidz nost kā sievieti, bojā manu pašapziņu.
Varbūt tas no stresa darbā? Varbūt ir bijusi līdzīga situācija kādai?
Kkas te nav tīrs. Nu kā var būt saruna par seksa neesamību veselu mēnesi un atbilde ir viss kārtībā.
Vai nu šī ir fake diskusija vai autore nemāk vest sarunu ar cilvēku, ar ko dzīvo kopā gadu.
Par to nerunāšanu un nerunīgajiem - es pilnīgi saprotu. man pašai mājās tāds un tur nav vaina tajā, ka autore nemācētu runāt un neprot vest sarunu.
Kamēs es varu 101 jautājumu par tēmu uzdod un izstāstīt,savu sāpi attiecīgajā situācijā, tad uz to viņš atbildētu - piedod. viss...
tā,ka - ir tādi cilvēki,kas nerunā un viss.. nav svarīgi vai otrs raud, girēz vēnas, vai ignorē otru.
Kaķi, var būt arī apvainojies, ja ir jūtīgas dabas cilvēks. Stulbi skan, bet arī vīrieši ne vienmēr ir koka gabali. Vienkārši un banāli - apvainojies. Un tad arī neteiks neko. Varbūt kaut kur nejauši esi aizskārusi pašcieņu, varbūt pelni vairāk nekā viņš?
Melns aprakstītais iemesls ir iespējams. Pati šobrīd esmu līdzīgā situācijā, maļos, kuļos un nezinu, kā izpiņķerēties, lai nevienam nesāp. Un lai gan ir mīļums un siltums pret otru, nekādu seksu ar viņu negribas.
Man bija līdzīgi, vīrietis vnk negribēja, atgrūda mani!!! Bet es uzsāku ļoti tiešu sarunu ar ļoti tiešiem jautājumiem! Viņš arī purpināja zem deguna "viss ok, viss kārtībā". Taču es neatkāpos un vilku no viņa ārā, kas par lietu. Izrādījās, ka viņš sācis kompleksot par to, ka pieņēmies svarā + viņam šķiet, ka nevar mani apmierināt, ka neesot labs mīlnieks u.t.t. Un izrādījās, ka šim tā iepriekšējā pieredze arī tāda nekāda un vispāŗ bija iedzinies kompleksos!!!
Tā ka arī vīrieši pārdzīvo par tādām lietām, ne tikai sievietes!
jebkurā gadījumā, Tu taču vari viņam nerātni sniegt orālo, ja no tā atsakās ,tad negrib Tevi laist pat tuvumā draudziņam un tas liek aizdomāties par kādu slimību.
Ā, jā, un vēl viņš pateica, ka jo uzstājīgāk es par to kladzinu un runāju, jo vairāk viņam psiholoģiski rodas pretreakcija un negribās vēl vairāk. Lai neuzspiežu.... tā ka manā gadījumā līdzēja izrunāšanās un vairs tā jautājuma nepieminēšana! Protams sex nav kā attiecību sākumā, kad kā truši 2-3 x dienā, bet nu ir ok:)
Viņš pēc dabas ir maz runātīgs, viss jāvelk ārā ar varu. Varbūt tiešām nemāku runāt ar viņu... Bet es tiešām cenšos visādi.
_________________________________________
Nu, kādi nu mēs, lavieši, esam, tādi - esam. Tagad jāiet strādāt. Ja ir jautājumi, - atbildēšu vēlāk.
jebkurā gadījumā, Tu taču vari viņam nerātni sniegt orālo, ja no tā atsakās ,tad negrib Tevi laist pat tuvumā draudziņam un tas liek aizdomāties par kādu slimību.
_________________________________________
Ja man problēma būtu galvā, nekāds nerātnais, visticamāk, neizdotos un pēc tam būtu vēl sliktāk. Neuzskati, ka akts atrisina vienmēr un visas problēmas. Puisim varbūt vienkārši gribas aiziet un nolēkt no tilta. Kaķis, izdarot nepareizus secinājumus, parādīs durvis un ko puisis? Patiešām aizies un nolēks! Tā nevajag!
Infinity, varbūt Tev taisnība par to, ka esmu pārāk viegls medījums, jo ļoti bieži esmu pati iniciatore.
Nu gaidīt mēnesi, kad vīrietim varbūt sagribēsies, ir vairāk kā tizli, kāpēc, ja man gribas mīlēties, ir jāgaida. Kad vīrietim vajag, tad mums vienmēr ir jābūt gatavām, lai tikai vīrietis nepaliktu nedabūjis, un, nedod dievs, nesāktu skatīties uz citiem brunčiem, kad sievietei vajag, tad var atgrūst un liekas viss baigi normāli.
21
