Izmaksat randinaa

kordelia - iesējams iepriekš vņam gadījušas meitenes, kuras jutušās parādā par to, ka izmaksā un arī par to piedāvājušas vakara turpinājumu un tgd čalim liekas, ka tā ir norma!

Varbūt... viņš tād klubotājs un tusiņu džeks bija.
Es biju jauna, naiva, meklēju nopietnas attiecības. Un loģiski ka gultā pirmajā randiņā nelikšos.

Teiksim tā abos dzimumos ir cilvēki, kas rīkojas cūcīgi.
Pat paanalizējot pašam savas rīcības - esmu kādu reizi sanācis cūka.

Bet nu kļūdīties ir cilvēcīgi (nekļūdoties mēs tā īsti nekad arī nemācamies), esmu pat atvainojies par savām rīcībām, pat pēc 2 gadiem. Jo sapratu, ka izrīkojies biju ļoti netaisni pret meiteni.

Vienmēr piedāvāju savu pusi samaksāt, ja vīrietis atbild, ka viņš samaksās, atļauju un pasaku paldies. Vienkārši iedomājos sevi puiša vietā- tiek atnests rēķins, bet dāma nepagriež ne ausi un nepiedāvā samaksāt savu daļu, un uztver to kā normu ēst uz cita rēķina.
Protams, katra dara kā vēlas, bet šāda rīcība man šķiet nepieklājīga.

Vīrietim ir jāmaksā un punkts! Tāpēc jau viņi ir vīrieši,kas ir spēcīgāki, turīgāki ,gudrāki par mums, tas mums vīriešos arī patīk. Man vīrieša klātbūtnē patīk justies maziņai, vārgai un aprūpētai.
Diemžēl, bet nauda ir viens no faktoriem ,kas raksturo vīrieti, īstam vīrietim vienmēr būs piķis un viņš neskoposies samaksāt par dāmu. Tāpat kā aizstāvēt meiteni no urlām vai atrisināt kādu sarežģītu problēmu, bet mēs viņiem dodam mīļumu un siltumu. Tā nu tas ir iekārtots.
Ideāla ģimene -Vīrs labi pelna, sieva skaista

Atkarīgs no vīrieša, parasti tomēr piedāvāju samaksāt. Un tad, ja man otrs nepatīk, es to daru visai bieži. Ir vīrieši, kuri piekrīt arī, bet neredzu tur neko tādu, kas man liktu justies kā vīrietim vai viņam kā sievietei. Ja esam randiņā, kur es paziņoju, ka viņš man nepatīk + liekas bezatbildīgs/dumjš/garlaicīgs, tad negaidu, ka kāds atteiks piedāvājumu maksāt. Un to, ka cilvēks man nepatīk, es varu pateikt katram, par kuru tā arī domāju, lai abiem pēc randiņa ir skaidrs, ka nekas nesanāks

Varbuut tiesi ne par randina situaaciju,bet mums pienemts,ka maksaa tas,kurs aicina uz restoraanu!
Es lautu tomeer viirietim maksaat.Parasti normaals viirietis izveelas restoraanu,kas pa kabatai!

Laikam esmu tāda pašpietiekama, bet nekad randiņā neesmu sēdējusi blisinot acis un gaidot kas tad būs. Atnes rēķinu, es sniedzos pēc maka, parasti vīrietis, ja ir gana uzstajīgs, to maku nemaz neļauj vaļā vērt, bet parasti es piedāvāju dalīt uz pusēm. Ja man visu pasākumu apmaksā no a-z, kaut kā nejūtos ērti un uztveru kā pienākumu vismaz kādu šotu bārā uzsaukt :D

redz vinam nav darbina, ir sklnieks vai students, nu tad ir japieaug nevis bernam jaiet uz randiniem ar sievietem!

Marta, problēma jau ir tajā, ka tās nepieaugušās skolniecītes, studentītes arī sevi uzskata par baigajām sievietēm, kurām nu ka tik viss jāizmaksā, jo viņas ir tādas lēdijas, ka nu tikai.
Interesanti - sievietes par sievietēm jau piedzimst, bet viriešiem pie vīrišķības ir smagi jāstrādā.

es piekritu, ka viriesiem viriskiba ir janopelna, bet tas nemaz tik slikti, jo viniem nav jadzemde berni u.c neertas atskiribas, kas sos abus dzimumus atskir vienu no otra. tapec es uzskatu, ka studentites var atlauties but sievietes un ari vajas, bet preti vajag atbilstosu virieti(tomer zinam, ka nereti vienaudzi pusi ap gadiem 20 ir vel berna prata un kada vel pietam...)

Nu nevar taču visu savu dzīvi ņaudēt par dzemdēšanu un prasīt, lai izmaksā un pērk dāvanas :D Vīrietis galu galā arī nav vainīgs, ka piedzimis ar krāniņu starp kājām :D
Es iedomājos - interesanti, kā šitās randiņu lietas risina homoseksuāli pāri?

Bet tie īstie vīrieši, kas izmaksā, vienmēr uzvedās tā, ka nav nekādu neērtu mirkļu/paužu. Uzreiz pārliecināti maksā, ka nav pat jautājumu. Un šādus patiešām pat aizvaino, ja tu kko ieminies par maksāšanu.
Bet ir atkal tādi, kas tā kā minstinās, rodas pauze utt., to uzreiz jūt-nu tad ir skaidrs, ka viņš gaida no meitenes, ka viņa savu daļu maksās. Tas nav vīrišķīgi, bet tādiem arī negribas būt neko "parādā"

Nekad neesmu maksājusi (nu izņemot cosmo apspriesto ūdens pudeli un kabataslakatiņus) un ir tieši tā kā Jackie saka, normālam vīrietim nekad pat prātā neienāktu, ka no sievietes varētu piedzīt pusi maksas par kaut ko!

Randiņos parasti man tika izmaksāts. Tagad, esot ilgāku laiku attiecībās, gadās gan uz pusēm, gan arī tā, ka manā vietā maksā. Agrāk pastāvēju uz to rēķinu dalīšanu, bet nu jau tas laiks beidzies.

Draudzenei bija diezgan interesants puisis - viņa palūdza viņam nopirkt eļļu. Viņš aizgāja, nopirka. Atnāca atpakaļ, nolika čeku uz galda un teica "No tevis 88 santīmi.". Nu un tāda viņiem tā ikdiena bija, mums visiem atlika vien nobrīnīties.

Katrs izvēlās to, kas pa prātam - es izvēlos vsp iet uz randiņiem ar vīriešiem kas ir vecāki par mani un loģiski, ka viņi pelna vairāk nekā es, parasti strādā labos darbos un nemaz nerodas situācijas, kurās man pat rastos doma piedavāt kā losenei kaut ko izmaksāt. Es uzvedos kā sievišķīga sieviete un pret mani tā izturās. Bet kad biju jaunāka tad ari tipa bija baigā neatkarība un pontojos, ka varu pati samaksāt un tml - tad arī kaut kā veinmēr gaījās, ka piesaistīju tādus puišus, kuri dalīja visu uz pusēm. Kad mainīju attieksmi pret sevi kā sieveiti tie dalītāji pazuda - viņi jau arī jūt kaut kā kuru meiteni var atļauties aizvest uz randiņu un kuru nē! :)

Vīriešiem patīk, ka sieviete pirmajos randiņos piedāvā samaksāt.
Bet tikai piedāvā, jo normāls vīrietis pats gribēs samaksāt!

Effy, ir bijis, ka apvainojas par manis labi gribēto piedāvājumu samaksāt. Ir gadījies arī aizvainot puisi (pat ne randiņā), nopērkot viņam alu (pirmo "raundu" aliņu apmaksāja viņš).

Nu jā, un pēc gadījuma ar alu, es vairs īpaši neiespringstu. Ja puisim ir tik svarīgi būt tam, kurš maksā - droši! Ja jūtu, ka no manis tomēr gribētu sagaidīt piedalīšanos apmaksā - nav problēmu.

ja jūtu, ka puisis nemaksās pa mani, tad paņemu tikai kādu sulu vai vispār neņemu neko :D

Tikai kafiju kopā ar frāzi "zini, man tiešām negribas ēst" es ņemu tad, kad man bail, ka puisis varbūt neko vairāk nevar atļauties, bet var apvainoties, ka gribu maksāt pati.

Nekad mūžā neaizmirsīšu vienu puisi ar ko biju 8 mēnešus kopā,un jābrīnās,ka pat tik ilgi izturēju.Ienākumi viņam nebija lieli,bet šo to varēja atļauties. Alkoholam viņam VIENMĒR bija nauda ! Uz kafejnīcu viņš mani 8 mēnešu laikā ne reize nebija aizvedis. Kad iegājām Rimi ,lai nopirktu čipsus, mērcīti un kolu - filmu vakaram,pie kases vins mudigi sarekinaja un paprasija man pusi naudas par pirkumiem !!! 1,50 kkāds :D Tikāmies mēs parasti 2-3 reizes nedēļā,jo dzīvojām tālu viens no otra. Kad biju pie vinja ,pašai vienmēr bija jāpērk sev ēst,jo nereizes nenopirka neko man . Vispār viņš NEKO man nepirka pat saldējumu varēja tikai sev nopirkt .
Kad teicu,ka viss,laiks šķirties lūdza,lai nepametu,visu mūžu mani mīlēs.... Dīvaina viņam tā mīlestība bija :D