spoki - stāstam!

Šonakt piedzīvoju diezgan biedējošu miega paralīzi- sapnī skaitīju Tēvreizi un pasakot vārdu Dievs, sākās tā stulbā paralīze, un tā vairākas reizes tieši pēc Dieva piesaukšanas :/

Ļoti daudz atgadījumu dzīvē - gan grāmatas krita ārā no plauktiem, gan skaņas, gan "vilkšana" aiz kājas no gultas ārā. Esmu iemācījusies ar to sadzīvot. Es nelienu dziļāk, un tad ir miers.

Neilgi pēc vecmamas nāves, sekcijā saplīsa stikls, kam vispār nebija nekāda iemesla plīst, tāpāt tās dažas dienas man bija reāla sajūta, ka mani kāds vēro, kad biju viena, nu pilnīgi tā, ka it kā jūtu, ka stāv aiz muguras kāds. Domāju, vecmammas gars uzkavējās vēl pie mums.

Es laikam esmu dīvaina un ja mans vīrietis kādā brīdī naktī uz mani paskatītos, pārbītos. :] Nereti ja naktī pamožos un nevaru aizmigt, uzlieku uz galvas segu tā lai tika acis ārā. Un skatos tumsā, itkā mēģinu kautko saskatīt. Atkal aizveru acis, atveru atkal skatos, atkal aizveru. Pašai paliek nenormāli baisi, bet neapstājos un tā vienmēr kamēr aizmiegu. :]

Un šādi rīkojoties ieraudzīju ar. Mums istabā pie pretējās sienas ir pulkstens kuram spid gaismiņa un reiz skatoties pamanīju, ka gaismiņa tiek itkā piesegta un atkal parādās, itkā kāds paietu tai garām. Tār noticis tikai vienu reizi un nav atkārtojies. Protams pieļauju, ka kas nogļukoja, bet interesantāk jau ir domāt ko citu.

Esmu jau šeit rakstījusi.

Ar draugu diez gan vēlu atbraucām mājās, ārā bija tumšs. Izkāpu no mašīnas, lai attaisītu vārtiņus un man pretī priecīgs skrēja viens no mūsu suņiem (pelēcīgi melns ar baltu haskijs, tad viņam bija ~6mēn), noliecos, lai viņu samīļotu, bet viņš pēkšņi pazuda/izgaisa, domāju, varbūt aiz muguras man aizskrēja, kad pagriezos tur nekā nebija. Kārtīgi apskatījos vai nav te pat tuvumā, tā kā nekur neredzēju attaisīju vārtiņus, lai draugs var iebraukt sētā. Kad gājām iekšā mājā, durvis bija aizslēgtas un abi suņi bija iekšā. Un tad es sapratu, ka tas sunītis kurš priecīgs skrēja man pretī bija mūsu traģiski bojā gajušais suņuks - pelēcīgi melns ar baltu haskijs, kad viņš nomira bija nepilnus 6 mēnešus vecs. :( Tad gan es ilgi raudāju. Un viņš izskatījās tik laimīgs. Likās, ka viņš parādījās, lai man paziņot, ka viņam tagad ir daudz labāk, jo ļoti pārdzīvoju viņa pēkšņo nāvi. Draugs arī teica, ka toreiz redzējis kaut ko dīvainu.

Mežāze

Man vecāku mājā stāv sekcija kuru paņēmām no vecmammas mājas kad viņa nomira. Katru reizi kad guļu istabā kurā stāv šī sekcija, guļu ļoti nemierīgi, vienmēr ir sajūta, ka oma stāv sekcijas galā un naktīs mani vēro. Protams mierinu sevi, arī mamma to pašu teikusi, ka nevienam sliktas cilvēkam tā sekcija nav piederējusi un nav jābaidās. Omīte mūs visus ļoti mīlēja un varbūt atnāk paciemoties pie manis.

Žēl, ka nezinu vai mana māsa tusē šajā forumā, viņai būtu ntie stāsti kurus pastāstīt. Viņa dzīvo sava puiša lauku mājā kurā pagājušo gad pēkšņi nomira puiša tēvs. Tur notiek interesantas lietas. Māšel ja šo lasi un atpazīsti sevi, atsaucies :]

Nī Mo

Nabags, skumji.

Pirms pāris dienām bija jāceļās pus 7, svarīga diena , nedrīkstēju nogulēt. Bija uzlikts modinātājs, taču telefons mistiskā veidā bija izslēdzies, kaut gan vakarā bija pilna baterija, tas jau vien ir dīvaini :D Bet nu vēl dīvaināk bija tas, ka no rīta, precīzi pus 7 sapņoju, ka esmu ūdenī, man uzliek maisu galvā un velk kāds smagums uz leju, jutu, ka sākt trūkt gaisa, taču pēdējā brīdī kāda roka mani izrāva no ūdens un es pamodos. Pamodos tāda nobijusies un visu dienu biju tramīga, fuj. Bet labi, ka neaizgulējos :D

jā, Nī_Mo piedzīvotais ir interesants gadījums.

SuperSmile

Saka, ka gari var iegūt enerģiju no elekto ierīcēm.

izlasīju SuperSmile komentāru un atcerējos par to, ka šomēnes sākumā zvanīja modinātājs telefonā, kuru gadu nelietoju! :D

Vispretīgākais bija, kad pamodos no tā ka istabā deg gaisma, kad pagriezos uz otriem sāniem man blakus gulēja vīrietis melnās drēbēs. Pateica "Sveika Nī_Mo" un smaidīja. Ātri izskrēju no istabas, kad nācu atpakaļ, tur neviena nebija. Es pat to nakt neko nemurgoju, sapņoju parastu sapni un šausmenes ar pirms tam neskatījos. Ilgi bija bail vienai gulēt savā istabā.

Nī_Mo vietā bija mans īstais vārds.

Baisi, Nī_Mo!

Man arī ir stāsts! :)

Reiz ar vīru vakarā skatījāmies šausmeni "Orphanage" (stāsts par bērnu patversmi). Pēc filmas noskatīšanās aizgājām gulēt, bet pēc dažām minūtēm abi bijām sēdus gultā, jo dzīvoklī parādījās ļoti jocīga skaņa, kas atgādināja bērna grabulīša tinkšķēšanu. Tā abi brīdi sēdējām, mēģinot saprast, kas tā par skaņu. Bet tad mums pielēca, ka kaķis izvilcis savu tinkšķošo bumbiņu un sadomājis pa tumsu paspēlēties. Vīrs, protams, šim to bumbiņu konfiscēja un ielika atvilktnē. :D

Es laikam būtu no bailēm atslēgusies.

Man vienreiz bija tā, ka naktī pamodos, un blakus karājās tā kā melns uzvalks, tā kā mētelis... Man uznāca dusma, un es to ar roku aizgrūdu prom.

Ir viena māja, kur agrāk dzīvoja mani vecvecāki. Tā māja pieder mums, bet tur ikdienā vairs neviens nedzīvo. Gandrīz katru otro nakti redzu sapņos to māju, redzu spokus un visādu mistiku tajā, un mani varētu kaut nosist, bet viena pa nakti es tur neparko nepaliktu! Jau bērnībā, kad vēl vecmamma tur dzīvoja, mani nakšņot tur nevarēja piedabūt nekā.
Māja salīdzinoši jauna, bez vecvecākiem tur neviens cits nav dzīvojis pirms tam, nu bet kaut kas tur ir... :( Reiz šī māja ir arī degusi. Vēl saglabājušās pārogļotas sijas. Nevienam citam tur tādu izjūtu nekad nav bijis, ciemiņi vienmēr tur nakšņo, nekādu problēmu bet man šermuļi, zosāda un saltas trīsas. Neaprakstāmas bailes.
Daudz āderu? Slikta vieta, nelaba aura? Kas tas varētu būt?

Mūsu miestiņā ir veca ordeņpilns, pāris simtus gadus veca. Bet tajā laikā, kad gāju šķiet 8., 9. klasē, pilns bija diezgan pieejama jebkuram kurš tur gribēja iešmaukt.

Vienu dienu pēc skolas ar draudzeni izdomājām aiziet. uzgājā augšā pa vecām koka trepēm apsēdāmies vienā no istabām un ilgi runājāmies. Es sēdēju ar muguru pret durvīm kuras veda uz citu telpu. Pēkšņi draudzene apklust un skatās uz durvīm, esot redzējsi kādu ātri pazibam garām, redzējusi tikai kāju. Un to kā viņa izskatījās, grūti notēlot - palika balta kā papīrs un piere sekundes laikā nosvīda.

Skrējām prom ko kājas nes. Tas bija baisi.

Man ir gadījies tā - vienreiz biju mājās viena pati, sēdēju savā istabā, kad pēkšņi kāds paklauvējās pie manas istabas durvīm. Protams, ka palika neomulīgi. Bet vismaz labi, ka bija dienas laiks. :)
Bija vēlviens gadījums iepriekš - ar bijušo draugu gulējām manā istabā (bija vēls vakars) un pārējie otrajā istabā tv skatījās, kad arī pēkšņi kāds paklauvējās pie manas istabas durvīm. Domāju, ka kāds grib pie mums ienākt un iepriekš pieklauvēja, es saku:"Nākat iekšā!" Bet neviens tā arī neienāca. Labi, aizgāju pie viņiem uz istabu un jautāju - ko vajadzēja un kāpēc nenāca iekšā. Bet izrādījās, ka neviens no viņiem nebija klauvējies. Užas.

Lasu un atceros dažādus gadījumus par kuriem sen biju piemirsusi.

Bijām ar draugu sastrīdējušies, gulēju otrā stāvā, viņš palika lejā, gulēja dīvainā. Naktī pamodos no ta, ka dzirdu, ka kāds nāk pa trepēm augšā. Un mums trepes no koka, atrodas metru no ieejas mūsu guļamistabā, dzirdēju skaidri. Nodomāju, ka draugs nāca tomēr gulēt man blakus. Soļi pietuvojās mūsu istabas durvīm un apklusa. Nesapratu kādēļ nenāk iekšā. uzsaucu - beidz mocīties un nāc šurp. Klusums. Saku lai beidz ākstīties, es tak dzirdēju, ka atnāci. Klusums. Sāka palikt neomul;igi, bet neko baisu vēl nedomāju. Ieslēdzu gaismu un aizgāju skatīties kādēņ stāv pie durvīm, bet iekšā nenāk. Kad ieraudzīju, ka neviena nav, kājas palika aukstas. Nogāju lejā, draugs saldi dīvānā gulēja.

man palika tik nenormāli bail, ka sāku trīcēt un modināju draugu augšā, izstāstīju visu un pat viņš, liels, būdīgs un gan fiziski, gan garīgi spēcīgs vīrietis izskatījās nedaudz sabijies.

Vai esat dzirdējušas par Raudives balsīm jeb balto troksni?
Biju uz Konstantīna Raudives muzeju, un tur mums deva tās paklausīties...
Ārprāts, es nedēļu staigāju kā apmāta, man likās, ka aiz muguras kāds visu laiku lavās līdzi, novēro... Plus tas bija tumšs un lietains augusta mēnesis, visapkārt tā drūmi...

Nesen redzēju sapni, kur es pati runāju sājās balsīs - pamodos saltos sviedros. Tādos gadījumos arī skaitu Tēvreizi un lūgšanu par mirušajiem.