Ticat vai nē?

ticu,pasai bijusi visaadi atgadiijumi.
piemeram-
stavu,skatos pa logu,kautkas uzliek roku uz pleca,nodomaju ka maenjais atnacis,pagriezos-nav neviena.
vienu vasaras nakti ejam gulet,aiztaisu visus logus,jo solija aukstu nakti,no riita pamostos-istabas logs valaa liidz galam,(vel pie tam mums dubultie koka logi)

Ticu, bet tikai dēļ dažiem gadījumiem ko pati piedzīvoju gaišā dienas laikā.

Tagad lasot par to paralīzi, īsti nezinu vai tas ir mans gadījums, bet:
Esmu saskārusies ar kko mistisku divas reizes mūžā..
1)Guļu gultā, tad vismaz man liekas, ka tas nav sapnis un mani velk aiz kājām no gultas laukā, es skaļi kliedzu, bļauju, paskatos pie aizkaru štangas un tur ir pakāries cilveks, bet tad pēkšņi izdzirdu kā mani modina draudzene un stāsta, kas notika.. Es izstāstu visu viņai un nodomāju, ka tas bija ļauns sapnis. Tad atliek aizvērt acis un atkal tas pats. Tā tas turpinājās visu nakti, draudzene lūdz Dievu, bet es vienkāŗši raudāju ik reizi kad pamodos.. :( tas bija briesmīgi.

2) Bija uzlikts modinātājs, draugs aizgāja uz darbu. Guļu viena gultā un atkal it kā esmu pamodusies un redzu, ka mani kkāds spēks nomet uz zemes un virsū tūdāļ uzkritīs aizkaru štanga, vēl man trūkst gaisa un es nevaru pakustēties( pakustēties nevarēju arī pirmajā reizē, nu izdarīt neko pretī), tad kkā es izkustos un rāpoju bez gaisa uz otru istabu, mēgīnu ieslēgt gaismu, bet gaismas nav, virzos uz vannas istabu, it kā jau zinu, ka tur arī nebūs gaismas, bet varbūt tomēr, atveru durvis un tur ir gaisma un pakāries cilveks manā priekšā.

Vairāk tas atkārtojies nav, bet kopš tās reizes ik pa laikam jūtu, ka reizēm piemiegot sāk trukt gaisa :(

Tikai nedomājiet, ka es kkāda trakā,v ienkārši nesaprotu, kāpēc man tā un no kā :(

Ir viens gadījums ko māsa stāstīja. Naktī pamodusies un dzirdējusi, ka blakus gultai kāds skaļi elpo. Ilgi baidījusies skatīties kas tur ir, bet tad saņēmusies, pagriezusies uz sāniem no kuriem nāk skaņa, uzspīdīnājusi telefona gaismu istabā, skaņa pazudusi un neviena nebija.

Ticu. Ir bailīgi, ka kaut kas tāds notiek, bet ar laiku pierod.. un tad jau vairs tam lielu uzmanību nepievērš un sadzīvo.

Mademoiselle

Miega paralīzei nav nekāda sakara ar paralēlo pasauli. pameklē sīkāku informāciju par to, palasi kas notiek ar smadzenēm un citiem taviem refleksiem šī fenomena laikā. Halucinācijas ir normāla parādība, īpašī šādā situācijā kad fiziski esi pamodies, smadzenes vēl guļ un pati nespēj pakustināt neko vairāk kā acu ābolus, lielu baiļu rezultātā visādus brīnumus var redzēt. Es te negribu izklausīties pārgudra, bet tāds ir fakts. Agrāk par šo daudz interesējos.

Un kāpēc šīs halucinācijas ir NEGTĪVAS?! (žņaugšana, lietuvēni, ēnas), kāpēc man nerēģojas fejas un enģeļi....

Diez vai nenormālu baiļu rezultātā redzēsi fejas un eņģeļus.

No_rules

Tu mani ieniteresēji ar savu stāstu. Saskatīju sakritību, ka tev grūti elpot un redzēji pakārušos personu. Cilvēkam pakaroties ir grūti elpot. Varbūt painteresējies par mājas vēsturi.

Miega paralīze pieredzēta-tās bija šausmas kaut kādas, panika un nesapratne, kas notiek. Drošvien, ja otreiz ko tādu piedzīvotu,bai nebūtu.
Esot vienai mājās, citreiz neomulīgi, liekas, ka kāds "staigātu aiz muguras". Tāpēc tad dedzinu sveces.
Soļi dzirdēti,trauku šķindoņas, ūdens skaņas un skapja durtiņas pašas atveras manā acu priekšā. Arī klauvējienus pie durvīm, bet neviens nav. Pauzudušas mantas kā melnajā caurumā un pēkšņi smuki gozējas uz gutas. Durvju aizslēgšanas, bet pēc tam konstatēju,ka durvis neizskaidrojamā veidā ir vaļā(zagļū varbūtība jāzislēdz).
Sapņos tikai viens no visiem mirušajiem radiniekiem rādījies, bet tam ir izskaidrojums.
Liksies, ka esmu ku-kū, bet man ir tādi kā "sapņi" paredzēt, nāvi un slimību. Agrāk, tam nepievērsu uzmanību,līdz sāku ievērot sakritības un tad jau jau, kas tāds "nosapņots", tad labāk brīdinu tuvos cilvēkus.
Parasti ir tā,ka tie cilvēki,kas neko tādu "pārdabisku" nav pieredzējuši, tos,kuri ir ko tādu pieredzējuši,uzskata par ku-kū, bet es parasti saku-nekas,kad pats pieredzēsi,tad citu dziesmu dziedāsi :D
Interesanti, katrā ziņā.

Beibe.Marta, vispār jau jā, jo abās reizēs es redzu to pakārto cilvēku un vēl to aizkaru štangu, tikai 1x cilvēks pakāries pie štangas, otreiz man liekas, ka štanga man uzkritīs virsū. Ja godīgi, pēc tam ir tik bailīgi pārvietoties pa māju, normāli strādāt.. tagad pati gribu ko vairāk uzzināt par to stāvokli. Bet abi divi šie gadījumi norisinājās katrs savā mājā- 1reiz paliku pie draudzenes, 2reiz jau savās mājās :)

Miega paralīzei nav nekāda sakara ar paralēlo pasauli. pameklē sīkāku informāciju par to, palasi kas notiek ar smadzenēm un citiem taviem refleksiem šī fenomena laikā.

To informāciju, kuru lasīju tas bija pieminēts garām ejot. Neiešu strīdēties un taisnību meklēt. :)

Kaut kādā ziņā tam visam ticu.
Mums lauku mājā dzīvoja labais gariņš. Esot otrajā stāva istabās bieži vien varēja dzirdēt, ka kāds nāk augšā pa trepēm (skaidri cilvēka soļi). Un tikai naktī vai ļoti agrā rītā (plkst. 5 vai 6). Kad biju maziņa, vienmēr domāju, ka mamma nāk modināt, jo jāceļas uz skolu. Neskatoties uz to,ka otrā stāvā bija 2 istabas, tikai vienā varēja šos trokšņus dzirdēt skaļāk un izteiktāk. Pie tam bieži gariņš bēniņos kaut ko meklēja, jo regulāri uzkāpjot pa trepēm viņš turpināja darboties bēniņos. Tas gan ilgi nenotika, bet saklausīt varēja :)
Mamma vēlējas uzzināt, kas tas par gariņu. Izpētīja vēsturi,kas tajā mājā bija un uzzināja. Izstāstīja aī mums, kad bijām jau palielākas. Bet, mācītājs piekodināja labāk sīkāk vairs neinteresēties par to notikumu, bet atļaut šim gariņam dzīvot, it sevišķi, ja viņš neko ļaunu nedarīja. Vienreiz pat savā veidā izglāba māju no iespējamas uguns nelaimes.
Tiesa pedējā laikā nekas nav dzirdams, vismaz man tā brālis ir teicis. Jo pati esmu Rīgā.

Noslepumainaa: taas svetbildes Jums majas svetitas? Pasvetat dzivokli - paaicinat priesteri,ja vel nav pasvetits.

Padedzinat svetitas sveces, paludzaties. Ja majas kads ludzas, shadam lietam nevajadzetu notikt, jo ljaunajiem gariem nepatik lugsanaas, Dieva piesauksana.

Okultus prieksmetus neesat atstiepushi no kadiem cilvekiem majaas?

Ticu "tādām lietām", tikai nezinu, kas "tās lietas" īsti ir. Mirušo gariņi un lietuvēni jau točna nē. Ar svētajām bildītēm tikai sev var prātu nomierināt, nevis aizbiedēt svešo butni/parādību, ja tāda atnākusi ciemos.

Samaara: lietuveni ? Kas ir lietuveni ? Ludzu definiciju.


Bet par svetbildem - ta ari ir ! Majas ir jatur Jēzus Sirds Marijas Sirds bildite (varu velak paradit kadas).

Dievmate par to savos vestijumos runa, katram janesa vismaz 1 svetits prieksmets lidzi, un jo vairak vinju majas, jo labak.

ticu, bettie gadījumi, kuri komentāros tika aprakstīti, visticamāk tam visam ir psiholoģiska rakstura izskaidrojums, ne tik daudz paranormāls. ;)
ne pa velti pārsvarā veca gājuma cilvēki stāsta, ka naktīs kaut kas pakausī čukst, sēž uz gultas un aizverot acis rādās mirušie radi.

No_rules

Interesanti, ka katrs gadījums tomēr bijis citā vietā. Tās nav tavas slēptās bailes? Nu ne gluži tām kāda sakara ar pakāršanos, bet tieši ar elpošanas problēmām. Varbūt agrāk esi piedzīvojusi kādu smakšanu, varbūt agri bērnībā, bet neatceries.
Tu tiešām mani ieninteresēji ar savu stāstu :]

Man ir liidziigas lietas notikusas un ne tikai.
Amsterdamaa ievaacos nelielaa dziivokliitii pavecaa maajaa ar vienu meiteni. Pirmajaa vakaraa seezot un dzerot viinu vinja taa - starp citu pateica, ka maajaa spokojoties. Protams, ka tad iipasi tam neticeeju. Bet tad saakaas - maajaas no riita paaris graamatas bija pavilktas uz aaru no riita no graamatu plaukta, neizskaidrojamas skanjas nakts viduu (skalas un lika pamosties), eenas un miglinjas staavu veidolaa bildees. Biezi vien, ja tika atstaatas lielaas viina glaazes uz galda, viena no vinjaam no riita bija ieplaisaajusi, kaut staaveeja kaa staaveejusi. Redzeeju luupukraasu pasliidam uz galdinja manaa acu prieksaa. Nu man laikam bija pieredze peec pilnas programmas ar spokiem. Pus gadu dziivoju nenormaalaas bailees un guleeju ar miegazaaleem un ausu aizbaazniem.
Mums maajaas neliidzeeja ne sveetiitais uudens, ne bazniicas sveciites, ne viiraka dedzinaasana. Arii kakjis ik pa laikam njaudeeja un skraidiija pa dziivokli it kaa vinjam kaut kas dziitos pakalj vai neliktu mieru. Dazreiz tikai speeleejaas.
Peec visas taas pieredzes es loti ticu, ka mums apkaart ir lietas un buutnes, kuras mees nevaram izskaidrot.
Iespeejams, ka tiesaam maaju vajadzeetu iesveetiit, jo tic vai nee, bet tas attiira energeetiku kaa taadu maajaa

Kanēlītis

Tu man atgādīnāji vienu nesenu notikumu. Sēdēju virtuvē pie pc, blakus uz galda stāvēja tas čaukstošais papīrītis no šokolādes iepakojuma, šokolādi biju ēdusi kādu stundu ātrāk. Pēkšņi ar acs kaktiņu pamanīju, ka papīrītis pakustējās. Nevis šķietami, bet tiešām acīmredzami. Caurvējš nebija, tas ir fakts. Nesaku, ka spoks pilnīgi noteikti, bet palika tik bailīgi, ka pat nepiedomājot skaļi pateicu - ej prom.

Cik zinu, šajā mājā kuru īrējam, nekas slikts nav noticis, drīzāk sliecos ticēt, ka kāds mans tuvinieks kuru neesmu kapiņos ilgi apciemojusi, deva par sevi ziņu. Un šādu pēkšņi, isā laika sprīdī mirušu radiņu man ir veseli 4 :[

Es par miega paralīzi dzirdu pirmo reizi ... un iespējams , ka ar mani kas tāds atgadijās. Nesen es pamodos no bailēm un savas kliegšanas jo es fiziski jutu , ka man kāds lien virsū sejai , lai gan es tajā pašā laikā gulēju ar acīm ciet - es redzēju istabu sev priekšā tumšu un lai gan priekšā man neviens nebija , es vnk fiziski jutu / sapratu , ka man kāds lien virsū . Es vēljoprojām neesmu sapratusi , kas tonakt notika. Interesējos par to visu , kkāda citā līmenī , bet neesmu tik daudz izzinājusi , lai ko tādu izskaidrotu .