Sveikas cosmo dāmas, šajā pūpolīgajā vakarā !
Pieļauju, ka diskusijas ar līdzīgu tēmu ir bijušas.. Bet ..
Man stāsts ir tāds: ..
Esam ar vīrieti kopā jau 2 gadus, lai gan ir bijuši pārtraukumi darba, mūsu grūto raksturu dēļ.. Bet itkā mums ir ļoti labas attiecības, labi saprotamies, kopā ir labi, sekss ir labs, viss ir labi.. Vismaz tā šķiet man ..
Mums ir 14 gadu starpība, skaidrs, ka vecāks ir viņš.. Tas nav šķērslis mūsu attiecībām , bet tas ir liels BET tam, kādas ir mūsu domas par bērniņu, vai, respektīvi - kādas tās bija ..
Viņš jau bija ieminējies par bebi, taču, ņemot vērā to, ka ikdienā ir liels jokdaris un viņa humors ir saprotams tikai viņam pašam pārsvarā gadījumos - es neuztvēru to tik nopietni, un nedomāju , kampar to ir jāaprunājas ..
Speciāli nemēģinājām tikt pie mazā, bet tagad, kad sapratu , ka jūtos vitādāk un mēnešreizes kavējās jau pamatīgu laiku - devāmies pie ārsta .. Ārste paziņoja, ka esmu jau 5. Nedēļa .. Es jutos tik apjukusi .. Un jūtos joprojām.. Mums nav lieli ienākumi, patreiz vispār esam bezdarbnieki .. Nav iespējas doties uz ārzemém (nedomāju, ka man jāpaskaidro kāpēc ) .. Kad runājām par to, kā dzīvot tālāk, un reàli izsvērām savus ienākumus, iespéjām palikām vien uz jautājuma zīmes.. Es nezinu, vai spētu pārdzīvot abortu, jo es to uzskatu par slepkavību (par šo nav vērts diskutēt, jo katra uzskata pa savam ..) , bet arī nevaru iedomāties, kā mēs varētu uzturēt mazulīti, ja pašiem ir 1,5 istabundzīvoklis, nav pat mašīnas , ir paràdi utt.. Un es neesmu domājusi, vai gribētu ar šo vīrieti pavadīt visu mūžu, lai gan šķiet, ka mīlestība mūsu starpā ir ..
Man nav draudzeņu ar kurām par to aprunāties, un arī nav saprotošas ģimenes.. Kā jūs rīkotos manā vietā ?? Es esmu visai lielā izmisumā .. :(
193
