Sveikas!
Man pēdējās dienas galvā notiek kaut kāds vājprāts. Es vairs nespēju saprast, ko jūtu pret savu puisi, ar kuru esmu kopā jau divus gadus. Vienmēr esmu bijus teju vai sajūsmā par viņu, bet tagad puhh un nekā vairs nav. Es pat nedaudz slikti jūtos, kad sazvanos (nedzīvojam kopā), jo sarunas sķiet garlaicīgas, ātrāk gribu pārtraukt sarunu. Viņš arī kļuvis it kā lecīgs, bet,kad pajautāju,kas viņam ir, viņš sarunu turpina kā joku un saka, ka es visu pārāk nopietni uztveru. Es nezinu, kas notiek, nekad tā nav bijis. Vairākkārt esmu pieņēmusi lēmumu viņu pamest, bet , kad apzinos, ko vispār esmu izdomājusi, sāku raudāt, jo vienkārši nespēju un baidos ar viņu vispār uzsākt šo sarunu, man ir bail, ka es varētu kļūdīties, un ka šis ir vienkārši tāds posms dzīvē, kuru būtu jāpārvar.
Lūdzu palīdziet kaut kā.
313
