Tiešām ir liela atšķirība jauniešu dzīvei mūsdienās un Padomju laikos. Un manuprāt, būtiski to ietekmējusi izglītības sistēma. Tad vidusskola bija 11 klases, tātad, skola tika pabeigta 17 - 18 gadu vecumā un tie kuri gribēja studēt, augstskolā iestājās jaunāki nekā mēs. Kad gāju skolā, viena skolotāja bieži vien norādīja, ka tā sēdēšana skolas solā vēl 18 gadu vecumā mūs padarot bērnišķīgākus.
Kādreiz bija populārāki tehnikumi, tad sanāk, ka jaunietis profesiju bija ieguvis jau 19 gados un gāja strādāt (pie kam labi apmaksātā profesijā), kas arī varētu būt pamats agrāk nodibināt ģimeni. Savukārt mūsdienās mums ir plašākas iespējas izvēlēties profesiju, nav tā ka tikai izcilniekiem ir iespēja mācīties augstskolā un tad vēl apstāklis, ka bakalaura līmenis daudzās profesijās vairs nav nekas īpašs, liek mums studēt līdz ~25 gadu vecumam.
Tad jau, protams, tas uzskats, ka tāpat dzīvot kopā nedrīkst, lika mūsu vecākiem precēties agrāk, bet tagad katrs dara kā grib.