Mūsdienās!!?

Manuprāt, tas nav saistīts ar bērnišķīgumu.
Jā, agrāk precējās 17 gados, dzemdēja 12 bērnus, bet arī dzīves ilgums bija salīdzinoši īsāks. Un sievietēm arī nebija diži daudz citu iespēju kā sevi realizēt - mūza sapnis bija apprecēties un kļūt par pavarda sargātāju. Mūsdienās daudzas sievietes izvēlas izglītoties, veidot karjeru un pilnveidot sevi citās jomās, pirms dibina ģimeni.

Sievas lomā, jā. Es apprecējos 22 gados. Bērnus tad gan man vēl negribējās. Tagad man ir 25, un zinu, ka jau gribētu.

Ne jau pieaug vēlāk, man šķiet, tieši otrādi. Vienkārši daudzi tolaik precējās, lai "legalizētu" savas attiecības, jo nebija pieņemts tāpat vien dzīvot un gulēt kopā, bija jāprecas.

Nav māksla apprecēties 19 gados un 24 izšķirties. Svarīgi ir veidot ģimeni, kad abas puses patiešām tam ir nobriedušas un gatavas šim solim, lai gan arī tas nav garants, ka laulība saglabāsies visa mūža garumā.
Un vai tad bav labāk izskrieties un izdauzīties, kamēr jauns, un tikai pēc tam veidot ģimeni, lai vairāk nav nepiciešamības nezin kur vienam skriet.

Man liekas, ka pieaug tieši visi ātrāk, jo tagad neviens negrib izbaudīt bērnību, bet jau 12 gados meklē attiecības un daļa jau 14 raud, ka nevainīga vēl.

Neveido ģimenes un neprecas, jo tiešām citas prioritātes - iegūt izglītību, nostāties uz savām kājām un tad tikai domāt par ģimene - vismaz daļai.

Es savos 23 tikai sāku gribēt precēties, tagad 24 un gribu precēties, tā arī gribu tālāk to, bet domāt jau sāku par ģimenes pieauguma veidošanu.:)

Es esmu pēc dabas ļoti izteikta karjeriste, bet labprāt ar savu draugu apprecētos kaut šogad- 22 gados, jo zinu, ka esam viens otram īstie un vēlamies pavadīt kopā visu dzīvi:) Runājot par bērniem-nu nevaru es sevi iedomāties kā māti 22 gados! Vēlos bērniņu, bet noteikti šobrīd nebūtu gatava.

Agrāk jau viss bija savādāk. Gan tie paši uzskati par laulībām. Paklausoties ko mamma saka par precībām, vien gribas vinai nepiekrist. Jo mūsu paaudze ir savādāka. Mums ir iespēja kārtīgi mācīties. Piepildīt savus mērķus. Strādāt, kur mēs vēlamies. Pagātni un tagadni nemaz nevar salīdzināt, cik vis ir mainījies. Agrāk, kad mamma precējās viņiem nebija ne jausnas kā dzīvos, kur nu vēl, kur taisās strādāt. Vienu vārdu sakot nebija savu mērķu. Mums lielākajai daļai ir savi mērķi un prioritātes, ko vēlamies sasniegt pirms bērniņa.


es savos 20 gados vēlos bērniņu. Bet, kad padomāju, gribas savus dažus mērķus piepildīt. Bet pats galvenais gribas jau savu veselību savest kārtībā. Bet precētiew, hmm nu, kad jutīsim, ka esam gatavi, tad arī apprecēsimies.

bet arī dzīves ilgums bija salīdzinoši īsāks

Tiešām? Viduslaikos varbūt, tagad reti kurš pārsniedz 85/90 gadu robežu, kas agrāk bija izplatītāk.
:)

Cik jums ir gadi? Spētu sevi iedomāties sievas lomā tik agrā jaunībā ?

22 un nē, nespētu!!!!!!

Vienkārši daudzi tolaik precējās, lai "legalizētu" savas attiecības, jo nebija pieņemts tāpat vien dzīvot un gulēt kopā, bija jāprecas.

Tieši tā, tad visi ilglaicīgie draugi būtu jūsu vīri.

Tiešām ir liela atšķirība jauniešu dzīvei mūsdienās un Padomju laikos. Un manuprāt, būtiski to ietekmējusi izglītības sistēma. Tad vidusskola bija 11 klases, tātad, skola tika pabeigta 17 - 18 gadu vecumā un tie kuri gribēja studēt, augstskolā iestājās jaunāki nekā mēs. Kad gāju skolā, viena skolotāja bieži vien norādīja, ka tā sēdēšana skolas solā vēl 18 gadu vecumā mūs padarot bērnišķīgākus.
Kādreiz bija populārāki tehnikumi, tad sanāk, ka jaunietis profesiju bija ieguvis jau 19 gados un gāja strādāt (pie kam labi apmaksātā profesijā), kas arī varētu būt pamats agrāk nodibināt ģimeni. Savukārt mūsdienās mums ir plašākas iespējas izvēlēties profesiju, nav tā ka tikai izcilniekiem ir iespēja mācīties augstskolā un tad vēl apstāklis, ka bakalaura līmenis daudzās profesijās vairs nav nekas īpašs, liek mums studēt līdz ~25 gadu vecumam.
Tad jau, protams, tas uzskats, ka tāpat dzīvot kopā nedrīkst, lika mūsu vecākiem precēties agrāk, bet tagad katrs dara kā grib.

Manuprāt, mūsdienās viss, izņemot bērnus un laulības, notiek 5x ātrāk un agrāk.

bet arī dzīves ilgums bija salīdzinoši īsāks
Tiešām? Viduslaikos varbūt, tagad reti kurš pārsniedz 85/90 gadu robežu, kas agrāk bija izplatītāk

Nu es gan tam negribētu piekrist, it īpaši, ja runā par sievietēm.. Paskaties kaut vai paredzamo mūža ilgumu..

Un pa tēmu.. Nē nespētu sevi iedomāties precējušos 21-22 gadu vecumā. Pat tagad ne (kad jau ir 25).

Par it kā agrāko pieaugšanu mūsdienās (nu ka 12 gados jau attiecības utt.) jau biju senāk rakstījusi, ka masu mediji, sabiedrība, tas ir, visi mēs paši, piespiež bērnus pieaugt.

Tiešām ir liela atšķirība jauniešu dzīvei mūsdienās un Padomju laikos. Un manuprāt, būtiski to ietekmējusi izglītības sistēma. Tad vidusskola bija 11 klases, tātad, skola tika pabeigta 17 - 18 gadu vecumā un tie kuri gribēja studēt, augstskolā iestājās jaunāki nekā mēs. Kad gāju skolā, viena skolotāja bieži vien norādīja, ka tā sēdēšana skolas solā vēl 18 gadu vecumā mūs padarot bērnišķīgākus.

Par šo es piekrītu! Ukrainā ir 11 klases un, parunājot ar cilvēku, kurš ir manā vecumā (es studēju 1. kursā), bet studē jau 2. vai kaut kādā brīnumu kārtā 3. kursā (jo, piemēram, ātrāk palaists skolā vai tml.) - es jūtu atšķirības. Pat pēc izskata tādas ir. Manuprāt, 12 klases ir par daudz.

Ko jūs par to domājiet?Cik jums ir gadi? Spētu sevi iedomāties sievas lomā tik agrā jaunībā ?

Man ir 20 gadi un jā, es spētu sevi iedomāties sievas lomā, piemēram, pēc gada vai diviem, ja vien tas īstais cilvēks, par kuru tiešām būtu pārliecināta, manā dzīvē būtu ienācis. Manuprāt, sievas loma nav nekāds trakums, es nesaistu precēšanos, kopā dzīvošanu, rūpes par to utt. ar savas pašrealizācijas beigām vai jaunības beigām. Par mammu gan es tik ātri nevēlētos kļūt, jo tas gan, manuprāt, pamatīgi ierobežotu iepriekš nosaukto un jo nejūtu vēlmi kā tādu pēc bērna vēl.

Neveido ģimenes un neprecas, jo tiešām citas prioritātes - iegūt izglītību, nostāties uz savām kājām un tad tikai domāt par ģimene - vismaz daļai.

Šim arī var likt plusu. Mana māsa, piemēram, samērā vēlu apprecējās, jo viņas vīrs sākotnēji, pirms kāzām gribēja sakrāt naudu mājai utt., tas ir, sākumā gribēja iegūt labākus dzīves apstākļus.

seit ir divas galejibas musdienas!
no vienas puses tinisi atri visu pamegina. sak atri cigareti noprovet, tad vel alko un seksins jau ari ka norma ir 14, 15 gados bijis. viss tas spaketlis uz sejas.
a redz no otras puses, ja 18/20 gados apprecas-cilvekiem ir soks, neizratne, ko tik atri. a pisties mazgadiga vecuma nav nekas nosodams, bet dzivot kopa ar virieti lauliba agra vecuma ir kas mulkigs! cilveki iet uz nekurieni ar sadu domu gajienu! man ir zel...

Cik jums ir gadi? Spētu sevi iedomāties sievas lomā

Man ir bez piecām minūtēm 28, bet joprojām tas nevilina :D

Es domāju, ka mūsdienās ir tā, ka jaunībā skuķenes salīdzinot ar agrākiem gadiem "pieaug" agrāk - nevienai mūsu vecmāmiņai neienāca prātā, ka ar sexu 13 gados nodarboties ir ok :D
Bet ģimenes nodibināšanas ziņā ir jāšķiro pēc izglītības. Skatos dzimtajā ciemā visām, kas pēc pamatenes/videnes tālāk nemācījās jau ir ģimene ar bērniem (arī 17, 18, 19 gadu vecumā). bet tām, kas mācās augstskolā tālāk pārsvarā ģimeņu ar bērniem nav arī 22 - 25 g vecumā

Man ir 22 gadi,un esmu jau sieva un zinu,kaa ir dzemdeet. Katram tachu ejamais celjs ir citaadaaks. Katrs pats savas laimes kaleejs. :) esmu apmierinaata ar savu dziivi. :)