es pīpēju astpņus gadus, bet kaut kā tagad eju uz atmešanas pusi. man nepatīk sev uzlikt stingrus aizliegumus, jo tad par to jādomā vēl vairāk, tāpēc vienkārši izbeidzu smēķēt kompānijas pēc, tāpēc, ka garlaicīgi un tamlīdzīgu muļķīgu iemeslu dēļ. pīpēju, ja patiešām ļoti sagribas, kas notiek pagaidām vēl kādu reizi trijās dienās varbūt, bet arvien retāk un retāk... vispār, tik reti pīpējot, svairāk jūt cigarešu garšu un smaku, tas arī pamudina uz atmešanu.
bet, atklāti sakot, lielākais grūdiens, lai atmestu, bija apziņa, ka kaut kad nākotnē -- ne tajā tālākajā -- gribēšu bērnu. kopš tā brīža man vispār negribas darīt savam ķermenim pāri ne ar cigaretēm, ne alkoholu, ne ātro pārtiku