Nauda no vīrieša

Ne cik. Pati pelnīju, pati sevi uzturēju, pašai savas naudas pietika. Neuzskatu, ka puisim, kas ir tikai man's draugs,man būtu jādod nauda un jāuztur.

Naudu nedod, jo pelnu pati. Bet rēķini gan man nav jāmaksā. Vīrs uzskata, ka tas ir katra sevis cienoša vīrieša pienākums - nodrošināt ģimeni. Ja man pēkšņi kaut ko ievajagas, varu prasīt, iedos, cik nepieciešams.
Kad tikai draudzējāmies naudu man nedeva, jo es neņemtu. esmu vecmodīga un uzskatu, kamēr nav nopietnas attiecības (saderināšanās, kopdzīve vai laulibas), sieviete no vīrieša naudu neņem un dārgas dāvanas nepieņem.

Esmu augusi tādā ģimenē, kur tētis apmaksā visus rēķinus, apkopj mašīnas, lai tur vienmēr būtu degviela u.t.t., mamma strādā par minimālo algu pie tēva un savu nopelnīto izmanto sevis lutināšanai un ģimenes ēdināšanai... Ja pietrūkst, tad nekautrējas paprasīt tētim.
Kad tiko iepazinos ar savu draugu arī tēloju neatkarīgo, kura nelūdza ne santīma, tagad pēc trim kopā nodzīvotiem gadiem mums ir tāds pats modelis, vīrietis apmaksā visus rēķinus un lielākos izdevumus, es savukārt rūpējos par viņa vēderu, mājas tīrību un omulību, man parasti pietiek ar savu algu, bet ja ne, tad konkrētu summu paprasu, nu tur 20 LS vai 50 Ls, kurus arī saņemu (paprasu nevis aizņemos!!! :D ). Parasti, kad prasu arī pamatoju, ko es gribu, protams, uzkatu, ka ja sieviete vīrietim prasa 2 Ls tamponiem, tas ir stulbi un šaubos vai vīrietis to grib dzirdēt... Ja prasu 5 lati, tad tā arī - saku personīgiem izdevumiem...

nezinu, jo neskaitu.
pieritu becky

pati nestraadaaju-audzinu meitu.
Viirs apgaadaa muus,ar visu ko vajag.

iedod man naudiņu un maksaju maksājumus.. katru mēnesi noteiktu summu.. ja esmu taupīgi dzīvojusi paliek pāri..(piemēram ja nēsam pus mēnesi bijusi mājās, tad jau ietaupās) ja neiekļaujamies.. pielieku no sevis..
man tas nešķiet nekas traks.. esam ģimene..
Pārtiku perku lielākoties es... bet kad ejam veikalā arī daudzreiz samaksā viņš!! īsti nešķirojam..
visu nedēļu viņš nav majās.. ta kā arī uz pārtiku nav daudz jātērē.. jo sev neko daudz negatavoju... :D brīvdienās gan cenšos palutināt :)
Lielākus pirkumus vienmēr perk viņš... piemēram nesen vajadzēja jauna veļasmašīna..
nu tā.. mani apmierina.. :)
Pati pelnu .. tapēc nav īpasa vajadzība lai man dod!!!
arī apģerbu veikalā viņš mēdz samaksāt par maniem pirkumiem un otrādi..:)



Jāmak būt arī devējai ne tikai ņēmējai..:)
man priekš viņa nav žēl, viņs pelna labak par mani, bet būtu gatava arī dot viņam, kaut gan tas nav nepieciešams..

Bet nu ja ja tev veidojās tikai jaunas attiecības un tu jau sāc domāt par naudu... tas neko labu par Tevi neliecinina

Man neviens vīrietis nav devis naudu ilgtermiņā,bet dzīves laikā ir bijuši gadījumi,kad nauda tika dota no drauga puses.
Es uzaugu ģimenē,kur mamma rāvās divos darbos,kamēr tētis,lai arī pats strādāja,sapņoja nestrādāt,kamēr mammai būtu savs bizness. Tieši šī iemesla dēļ man ir svarīgi,lai vīrietis pelna vairāk par mani un spēj vajadzības gadijumā uzturēt mūs abus,bet ikdienā maksā lauvas tiesu(kā bija pieminēts citā diskusijā). Manā ideālajā variantā mana alga būtu manam priekam un sevis lutināšanai,daļa pārtikai,bet vīra alga viņam un dzīvoklim,otrai daļai pārtikai. Es nezinu cik ideāls ir mans izveidojies priekšstats par to,kā ir jābūt un cik veiksmīgi man tāds būs,bet dzīvē tā nu ir iekārtojies.

es justies sutlbi, ja man ne par ko nebūtu jāmaksā un man pilnīgi visu nodrošinātu, ņemot vērā, to ka es strādāju. tiešām justos kā liekēde un mano tas morāli grautu.
tā draugs man naudu nedod un es neprasu. lielāko daļu rēķinu nomaksā viņš. pārtiku pērkam kā kuro reizi katram sanāk. ja kkas lielāks pērkams, tad samaksā viņš.
ja es nestrādātu, tad, protams, ka nāktos man pieņemt viņa naudu, bet tā nē.

Nekad neviens vīrietis (izņemot tēti) nav devis naudu. Pietiek ar to, ka vīrietis visus rēķinus samaksā, pārtiku sagādā un kopīgās izklaides apmaksā. Par savām iegribām es spēju parūpēties pati.

Neko viņš man nedod :D Citreiz iedod taksim, jo negrib braukt pakaļ. :D Bet nu viņš, protams, vairāk maksā par pārtiku, dzīvokli, benzīnu.

Man nedod:D
Nekad nav devis:D
Ja nu vienigi kadreiz kadu nieku noperk:D

Es nemāku pieņemt dāvanas, nemāku pieņemt naudu, nemāku pieņemt, ja maksā manus rēķinus (pat ja tie ir MŪSU nevis MANI). Gribu visur piedalīties finansiāli. Vienmēr jūtos parādā. Mums pat šajā sakarā ir strīdi bijuši. Mācos pieņemt dāvanas, jo vīrietim tas ir svarīgi- spēt parūpēties par ģimeni, nodrošināt savu sievieti. Tas tāds vitamīns vīrieša pašapziņai. Negribu, lai mani par mantrausi, mantkārīgu u.t.t. uzskata. Un negribu to sajūtu, kad esi atkarīgs no otra. Pati pelnu.

Necik nedod, jo strādājam abi. Liels bonuss jau ir tas, ka rēķinus maksā viņš, līdz ar to man ar savu algu paliek brīvā nauda, ko tērēju kā vien tīk. Iepriekš, dzīvojot vienai, man bija mazāka brīvā nauda, jo visu pati maksāju. Līdz ar to ieguvēji, uzskatu, ka esam abi - kā nekā lielāks ģimenes budžets saliekot algas kopā.

Strādājam abi, bet viņš pelna stipri vairāk. tad nu mēnesī man atskaita rēķinu naudu un papildus 100ls.. Mums tāpat ir kopīgs budžets, tad nu diži neko tas nemainas. vien vairāk varu sevi palutināt.:)

Man ir sava nauda, pelnu pietiekoši, lai neprasītu draugam.

tā kā manējam alga ir aptuveni 4x lielāka,viņš maksā lielāko daļu rēķinu,citreiz samaksā visu pats.Tāda vienkāršana naudas iedošana nav,iedod tad,kad man patiešām vaig konkrētam mērķim un pašai nesanāk.

maksājam rēķinus kopā, pelnu pati un naudu man nedod....protams, pērk viņš pārtiku vairāk nekā es, jo arī pelna vairāk, bet uz teātriem un tādiem pasākumiem pērku es biļetes. Naudu nedod, jo es nezuskatu, ka tas viņam jādara, ja man pietrūkst līdz algai, tad piedāvā iedod, bet skatos vai ņemt, tā pat arī ja kādam vajag skaidrā iedodam, bet neprasam atdot otram, jo esam kopā un zinām cik kas kuram izmaksā, ir teiksim kopējs budžets tāpēc tie ir sīkumi.

Ir dzīvots kopā ar sievieti, ka es sedzu viņas izmaksas pa 95%. Atlikušie 5% ir no lauku labumiem, ko deva viņās vecāki .. var būt arī simboliska kabatas nauda .. to tik sīki nezinu.

Ja es pelnītu tik daudz, ka varu nodrošināt visu, ko abi vēlamies (ceļojumi, māja, komforts), tad man būtu vienalga vai mana sieviete strādā vai nē - viņas izvēle. Tomēr, kamēr es to nevaru viens, tikmēr tomēr jebkāds finansiāls atbalsts nāk tikai par labu abiem.

Bez tam ir novērots: Ja sieviete sēž mājās vai studē, kad studijas nespēj pietiekoši noslogot, tad viņa no bezdarbības sāk ar visādām nevajadzīgām lietām nodarboties un krist vīrietim uz nerviem padaudz domājot un analizējot vienkāršas lietas. Piemēram, atnāku no darba noguris, viņa visu dienu mājās sēdējusi, atpūtusies, labi, kaut ko padarījusi, bet nu mīļotā mantiņa ir atgriezusies mājās un ir gatava spēlītēm .. kādu laiku ir, protams, ok, bet nu cik var .. darbā - nogursti, mājās - nogursti, vienīgais attaisnojums, ka kapā izgulēsies ..

Man naudu nedod, priekš tam man sava alga ar kuru nomaksāju telefona rēķinu un e-talonu un tērēju savām vajadzībām. Taču draugs maksā visus citus maksājumus un pērk pārtiku.