Lai laižat/laidīsiet uz bērnudārzu?

Oho, Navigator.
To nemaz nezināju. Bet nu tas jau pēc daudziem gadiem vēl :D

Jāatgādina, ka nejau visi vecvecāki ir mājās sēdētāji, kas varētu bērnu pieskatīt!

Bet man taču ir savi, es par pārējiem šobrīd nerunāju!
Jā, ir arī sievietes - vecmāmiņas 40 gados, kurām pašām savi darbi un dzīve pašā plaukumā, bet nu tas tomēr nav populārākais variants! :D

Es noteikti iedomāties pat nevaru ar bērnu sēdēt mājās līdz četru gadu vecumam.. NU nē.. noteikti uz dārziņu, lai iet. Man tas šķiet pārspilējums, kas tagad notiek - bērns jāmāca mājās, vide viņu nenormāli traumē u.c. Ak tu Dievs, lai fano par lego chima, vai tas ir pats trakākais? Ar ko tas atšķirās no mūsu fanošanas par modi vai kādu brendu? Man tieši pzīstamie, kas gājuši Valdorfenē ir atsaukušies ne visai(arī mans brālis tur gāja un tagad saka, ka salīdzinot ar RV1Ģ, tā ir palīgskola, bija nepieciešami divi privātskolotāji, lai viņš iestātos un šaubos, ka viņs pabeigtu RSU ar Valdrofskolas izglītību.)

Par pulciņiem runājot - es ļaušu iet tur kur viņa vēlēsies.

Nu, kā bērns 4 gados var zināt ko vēlas?

Vecākiem ir jānorāda bērniem ceļš. Protams, ka neveiksies slidošana, tad domāsim ko citu... Bet grūti iedomāties bērnu, kurš 4 gados zin ko vēlas...

ka salīdzinot ar RV1Ģ, tā ir

Nu ta tomēr ir labaka LV skola. Ar to salidzinajuma viss bus slikts. Visi kas beidz tiek uz augšu dzīvē, nu 99% točna. Mna tur vairaki radi macas 11 un 12 klasēs :)

Es pati arī negāju dārziņā. Jā, biju kautrīga. Toties daudz gudrāka par tiem, kas bērnudārzos gāja. Es jau 5 gadu vecumā grāmatas lasīju, kamēr citi 7 gados pat burtus nepazina. Tas pats ar matemātiku. Ok, tagad izglītības sistēma nosaka, ka jau sagatavošanās grupiņās kaut ko māca, līdz ar to uz skolu vairs neatnāk galīgi nezinīši, bet nu tik un tā.

Nezinu kā sanāks laist bd.

Uzskatu,ka bērns daudz ko iemācās. Pati negāju bd, pēc tam bija grūti iejusties klasē, jo visi savā starpā bija pazīstami. (mācījos mazpilsētā)

Nav bērnu, nez vai būs, bet ja būs tad noteikti laidīšu dārziņā, jo tas ir ļoooti nepieciešams bērna attīstībā. Zinu bērnu, kas negāja un viņs ir tāds savadāks - nemāk komunicēt, ļoti nepaatstāvīgs savam vecumam un vsp tāds atstumts, nav arī īpasi labi attīstījušās vecumposmam atbilstošās intelektuālās un prakstiskās iemaņas. Bet protams, ka katrs gadījums ir individuāls!


Pati negāju dārziņā un ar mani mamma daaaudz darbojās mājās, ar attīstību man viss bija OK, jo mamma centās, bet sociāli es tomēr tik labi nekomunicēju ar cilvēkiem kā gribētos, esmu tāda nedraudzīga un noslēgta, grūti iegūstu draugus, pasīvi iepazīstos. Bērnībā skolā es kautrējos no klasesbiedriem, jo nebiju pieradusi pie tik daudziem cilvēkiem. Ilgu laiku man skolā nebija draudzeņu, jo vnk biju tāds noslēgts mājas bērns. Mamma pēc tam ļoti nožēloja, ka nesutīja mani dārziņā. Māsu gan sūtīja un viņai nav tādu problēm kā man!

chanely, mazajai pusmāsai 6 gadi, viņa, tāpat kā viņas bd biedri, lasa un raksta, turklāt runā latviski pareizi, tas ir diezgan daudz,jo viņas vecāki latviski runā ļoti kļudaini, pēdējā pusgada laikā(nomainīja bd) vārdu krājums ievērojami paplašinājies.

_paris, pilnīgi piekrītu. Man liekas, ka gudruma pakāpe nav atkarīga no tā, ej uz b.d. vai nē. Forši, ja vecāki var atļauties (atrast laiku un apņēmību) nodarboties ar bērnu līdz skolas vecumam, attīstīt viņu utt., bet bieži vien šī apņemšanās ir īslaicīga vai nedod tos augļus, ko vecāki ieplānoja. Kā arī uz skolu taču būs jālaiž, tur jau pie svārkiem nevarēs pieķēdēt un pašiem apmācīt.. Kaut gan, ko var zināt

chanely, bet skola jau ir tas pats. skatijos reiz vienu filmu, kur sieviete bija cietuma. vinai prasija-ka te ir? vina atbildeja. ka skola-ir gan prostitutas, gudrisi, intelektuali, noziedzinieki.

klase ari tomer ir raida sabiedriba. saku to no pieredzes, lai ari esmu macijusies specialajas tehniska novirziena klase, kur pienem tikai ar loti labam vid. atzimem. bija gan draudzigi berni, rupekli, izleceji utt.

Cruel, tas ir loti labi :) Ja izdodas labi rezultāti dārziņā, tikai apsveicami. Kaut visiem būtu pozitīva pieredze! Jebkurā gadījumā pašiem vecākiem jāsaprot un jāsajūt, kas būtu labākais viņu bērnam. Tāpat arī bērnā jāieklausās ;)

nodarbotos ar to pasu sporta veidu, ar kuru vecaki. mums tas ir asinis.

It īpaši atminos interviju ar Unu Gavari un to kā viņa savus bērnus skolo mājās. Doma tāda, bērns pieceļās, ar pusdienu maizi ierušinās pidžammā uz dīvāna un šķirsta, kuru grāmatu grib, ko grib, to "mācās." Nu kaut kas pilnīgi nesaprotams, kā šādā pašdarbībā var nosmāli, ko iemācīties, kas tur izaug vai tiešām sociālais zieds, kas bērnību novārtījies pa mājām un mammuks bijis blakus24/7? Tas noteiti nav modelis man. Lai iet, mācās un jā, arī cīnās par savu vietu - skolā un dzīvē.

Kā arī uz skolu taču būs jālaiž, tur jau pie svārkiem nevarēs pieķēdēt un pašiem apmācīt.. Kaut gan, ko var zināt

Tas tak jau būs nākamais vecumposms, tas, ka bērns neiet bērnudārzā nenozīmē, ka bērns turēsies pie brunčiem vēlāk, tas viss ir tik, tik ļoti individuāli taču :)

spotlight, par to es nestrīdos, ka individuāli. Vienkārši vēl neesmu izlasījusi nevienu argumentu, kas tiešām atsvērtu neiešanu uz b.d., tas arī viss. Tāpat katra mamma darīs pēc saviem uzskatiem :)

Manējā iet privātā dārziņā no 1,5 gadu vecuma
Un visi esam apmierināti, es varu pilnveidot sevi profesionāli, man tas bija ļoti svarīgi, jo lai cik ļoti gribas pavadīt laiku ar mazo, pēc gada liekas, ka jau sāc degredēties..vienīgās tēmas, mazuļu uzturs, veselība, formas atgūšana. Vīram arī es labāk patīku kā es pati, nevis kā mājsaimniece.
Meitiņa arī laimīga, viņai ir savi draugi, viņi katru dienu spēlējas un iemācaās kaut ko jaunu..nes mājās zīmējumus, un pats galvenais ir iemācījusies komunicēt ar bērniem, ko bērns sēžot mājās tomēr nevar iemācīties, ja apkārt nav citi bērniņi.

mazajam tagat 2 gadi, bernudarza laidisu pec kada pusgada-gada! domaju ka vinam patiks, jo tagat jau ka ierauga citus bernus skrien klat dod roku sauc speleties :D vins man tads dikti sabiedrisks :D pati gan bernudarza negaju, ne nu ok 3 dienas gaju, bet visu laiku sedeju pie durvim un blavu, lidz audzinataja pateica lai mani vairs neved :D

Jāskatās vai bērns gribēs.
Es bērnībā bēgu no bērnudārza, tāpēc man ļāva neiet - sēdēju mājās vai gāju pie omes. Bērnudārzā bērni gulēja diendusu un spēlējas ar muļķīgām mantām, kas man likās garlaicīgi, arī ēdiens man negaršoja - tajā laikā speķi bieži deva pie putrām.
Strādāju ikdienā ar cilvēkiem, māku dalīties, komunicēt un pateicoties tam, ka biju viena kamēr vecāki darbā, pati māku visu izdarīt!

Manam bērnam sanāks iet dārziņā no 1g. 9 mēn. vecuma. Pagaidām nav citu variantu. Tad, ja tā dārziņā iešana izgāzīsies, domāšu citu variantu.