Situācija tāda: 4.kurss un 3 nedēļas līdz bakalaura darba iesniegšanai priekš aizstāvēšanai un bik vairāk līdz gala iesniegšanai. Papildus tam vēl strādāju, paņēmu pat atvaļinājumu, jo likās, ka spēšu saņemties un uzrakstīt, bet to vien daru kā lasu to sasodīto literatūru, jo nemāku tā vienkārši piesēsties un sākt rakstīt nodaļu bez visas literatūras izlasīšanas. Saprotu, ka laiks faktiski vairs nav, jo vēl ir jāstrādā... bet pats ļaunākais jau ir tas, ka visu šo pusgadu studējot rokas ir nolaidušās un nav spēka.
Pirmkārt, jo īsti nesaprotu pati savu tēmu, ko un kas man jādara + dati analīzei nav atrodami + intervijas vēl jāpaspēj veikt..
Saprotu, ka ir nereāli uzrakstīt manā gadījumā to darbu (laika ziņā!) + šogad nenormāli stingri vērtēs darbus, jo augstskolā uzradies viens pasniedzējs, kas te savus noteikumus sācis diktēt!
Bail, ka ja pēkšņi saņemos un mēģinu, tad beigu beigās šī pasniedzēja dēļ saņemu nesekmīgu atzīmi bakalaura darbā un viss ir garām...
Esmu gatava ņemt akadēmisko (liekas, ka īsti vairs tādu bez nopietna iemesla nevar paņemt), tad vienīgais variants ir kā akadēmisko parādu un nākamgad aizstāvēt!
Bet šobrīd esmu smagas izvēles priekšā, jo nezinu vai tas būs pareizi? vai nepieļaušu kļūdu... Jo faktiski man vajag atpūsties no augstskolas, kas mani dzen patstāvīgā stresā, vajag laiku sev, lai spētu sevi savest kārtībā, jo šobrīd esmu tikai liels stresa un haosa kamols.. bez spēcīgs...
Gribēt jau gribu šogad aizstāvēt, bet nespēju saņemties un izdarīt, gribu ņemt atpūtu, bet bail no visa tā nosodījuma no citiem... bet jūtu, ka man ir nepieciešamas nelielas pārmaiņas...