Sveikas, dāmas! Vēlējos ar jums apspriesties par man pašlaik ļoti aktuālu tēmu- mīlas trijstūris. Tātad mans stāsts:
Pirms 3 gadiem iepazinos ar burvīgu vīrieti-F. Attiecības ilga gandrīz trīs gadus- skaistus un ļoti romantiskus. Patiešām, viss bija ideāli, bijām iepazistinājuši ģimenes un domājām par kopīgu nākotni.
Kādu dienu bijām aizgājuši uz manas kolēģes dzimšanas dienas ballīti, un F vakara gaitā bija pamatīgā reibumā. Kad taisījos doties mājās, pamanīju viņu ar citu sievieti. Protams, nogaidīju līdz rītam, satiku viņu, un visas savas domas pateicu. Viņš klusēja arī tad, kad pateicu- ja tev nav ko teikt, ir laiks šķirties. Tā nu apmēram pirms 4 mēnešiem izšķīrāmies.
Un, apmēram nedēļu pēc šķiršanās, kādā koncertā satiku mūziķi J. No sākuma ilgi tikāmies, neko nesasteidzām. Man pret viņu patiešām ir stipras jūtas, un ir tā sajūta, ka viņš ir īstais. Tā laikam arī ir- līdz šim mans ideāls.
Taču atkal kādā ballītē viss nogāja greizi. Ar J kopā pavadījām visu vakaru, līdz pie apvāršņa parādījās F. Pēc šīs ballītes F piezvanīja, un mēs sarunājām tikšanos. Kā draugi. Taču izvērtās, ka viņam prātā ir kas vairāk, un manas jūtas nav zudušas( kā nekā tie taču bija gandrīz 3 gadi!) . Taču es tā jūtos tikai tad, kad esmu kopā ar viņu. Kad F nesatieku, galvā domas griežas tikai ap J, un ar viņu ir tik labi! Ir tāda pastulba situācija- zinu, ka jāpieliek gals šai dubultspēlei, bet nezinu kā. Pret F man ir saglabājušās vecās jūtas, bet J man vienmēr ir bijis blakus grūtos brīžos, ar viņu pat esam runājuši par laulībām un bērniem. Un tomēr, vienmēr uzrodas F.... Jūsu viedokļi?
4
