Vīrieši runā to, ko domā?

Manējais visu diezgan tieši saka, bet, ja gadījumā nevēlas kaut ko teikt - labāk nemaz nejautāt.

Jau gadiem jauni vīrieši un sievietes izspēlē līdzīgu scenāriju: Puisis satiek meiteni. Puisis iet uz randiņiem ar meiteni, tad saka viņai: "Es tevi mīlu." Iet laiks, un kādā brīdī viņš saka: "Es tevi mīlu tik ļoti, ka nevaru bez tevis dzīvot. Mīlēsimies." Viņa piekrīt. Viņi mīlējas. Viņa paliek stāvoklī. Viņa dodas pie viņa, būdama stāvoklī, un saka: "Esmu stāvoklī. Precēsimies." Bet viņš saka: "Es nē, mīļumiņ," un aiziet. Patiesībā puisis nekad nav viņu mīlējis. Viņš meiteni tikai iekāroja. Viss, ko viņš gribēja, bija gūt labumu uz meitenes rēķina, un tā ir iekāre. Iekāre ir Dieva radītas mīlestības viltojums. Mīlestība alkst dot labumu citiem uz sava rēķina. Iekāre alkst gūt labumu sev uz citu rēķina.

/Edvīns Luiss Kols "Seksa svētums"/

a)cilveks nekad dzive nevar neko normali pateikt. nevar par lupu parsplaut;
b)ir tadi kadri, kuri labak nedelu vai divas didas, minajas un nesaka kas par lietu, velc kaut ar knipstangam ara, bet izliekas, ka viss ok ir un nesaka. bet tad tas vadzis lust un beidzot(kaad otram jau visi nervi ir izesti) pasaka.
c)tadi, kas izrunajas un pasaka
d)tadi, kas saka to, ko otrs grib dzirdet.
vispar cik cilveku, tik raksturu, variantu.