Šobrīd vakariņoju, tādēļ atļāvos te ielīst. Rīt no rīta eksāmens, tādēļ jāmācās,jālasa, jākaļ no galvas un jācer aiziet gulēt līdz 03:00, lai vismaz nedaudz sanāk pagulēt.
Kopš tiku pie lidmašīnas biļetes, vēlme braukt mājās ir pareizinājusies ar vismaz 5. To vien daru, kā domāju, ko darīšu, kur iešu, ko vilkšu mugurā lidmašīnā, jau saliku dažas ziemas mantas koferos, savācu loriņus, kurus neizmantoju, lai var atstāt noliktavā te pa vasaru, sāku rēķināt, vai man vēl vajadzēs šo 2 mēnešu laikā pirkt kādu līdzekli, saimniecības preces... āāā, pilnīgs trakums! Labi, ka vismaz atkrīt līdzšinējā raudāšana, tagad ir pretējais - tāds prieks, ka domās ar 1 kāju jau esmu Rīgā. Traki, jāsavācas, jāsakoncentrējas un jāiegrūž sevi mācībās, citādi - nu citādi nevar.