Mammmu/tēti, es Tevi mīlu!

Kubiet, emocionālā atmosfēra ir burvīga un mīloša arī tad, ja nesaka katru dienu - es tevi mīlu. Ja tu nezināji, tad ir vairākas mīlestības valodas, katrs uztveram citu. Man nevajg, lai mans draugs skandina kā mani mīl, labāk, lai nopērk kafijas automātu virtuvei vai ar citām darbībām parāda, ka rūpējās, ir mīlošs. Man darbi ir svarīgāki par to - es tevi mīlu.

Kubiete, emocionālā atmosfēra patiešam nav sliktāka, ja es katras sarunas beigās nenoberu, ka visus mīlu līdz bezgalībai :)
man ir visforšākie vecāki un man pietiek ar apziņu, ka tā ir mana stiprā aizmugure bez visiem sirsniņtekstiem. ja man kādu dienu pateiktu, ka mani baigi mīl, es domātu, ko viņi ir sapīpējušies.
katrai ģimenei ir savs modelis un savs jūtu izrādīšanas biežums/stiprums, domāju, ka ir diezgan bezjēdzīgi šausmināties par citiem. :)

Zini var paspēt nepateikt. Un arī apkāvienu nekad nav par daudz. Ka jau teicu dzīve ir pārāk īsa, un cik paliek skumji ka nepaspēji pateikt....

Man nevajg, lai mans draugs skandina kā mani mīl, labāk, lai nopērk kafijas automātu virtuvei vai ar citām darbībām parāda, ka rūpējās, ir mīlošs. Man darbi ir svarīgāki par to - es tevi mīlu.

+

Ja runājam par vīrieti man tieši tādi paši uzskati.

Zini var paspēt nepateikt.

Laboju, var nepaspēt pateikt.. arī jaunam radiniekam. Vēlāk tas vairs nav labojams.....

Nu, ja nepaspēšu, es to nenožēlošu. Kā jau minēju, man absolūti pietiekami ir ar apziņu un iekšējo sajūtu, ka viens par otru kritīs un celsies. Un tie es tevi mīlu man liekas salkani tekstiņi, un man ir labi ar manuapziņu :)

jūs pašas gribetu lai nākontē jūsu bērni jūms to teiktu? Jeb labak tomēr nekad.Nu kam tās salkanības? Kam citis jūtu izrādīšanas, vai Valentīndienas un etc.

Man šos vārdus vajag. Gan pateikt, gan dzirdēt. Esmu pārsteigta, ka ir tik daudz cilvēku, kas tos nesaka, bet absolūti par to nebrīnos. Katram ir savi jūtu izrādīšanas un saņemšanas paņēmieni.

Es gribu, lai mani bērni ir laimīgi. Un izrādīt mīlsetību var arī citādi kā tikko vienojāmies. Ne tikai ar vārdiem. ;)

Kubiete, tēmas par savām jūtas un uzskatiem ir diezgan stulbi uzspiest citiem kā vienīgo iespējamo patiesību. piekrītu _paris - nav obligāti nepieciešami 3 maģiskie vārdi, lai parādītu, ka mīl un rūpējas. :) ja mani bērni to neteiks, ok, bet ceru, ka audzināšu viņus tā, lai vienmēr no abām pusēm mēs justu, ka esam paši svarīgākie viens otram.

Tā kā man mīlestību izrāda gan ar vārdiem, gan ar darbiem, gan ar sajūtām katru dienu, man tāda prakse šķiet vispieņemamākā un, ja būs kādu dienu bērni, darīšu tāpat.

Neuztveru to kā uķipuķi,pūkaini,salkani,samāksloti vai vēl kā, vienkārši sirsnīgi. :)

Mammai pateicu tikai tad, kad jau 2 gadus biju prom no Latvijas. Man tie vārdi iesprūst kaklā un es nevaru. Pārējie ģimenē to nav dzirdējuši un arī man nesaka, bet nu zinām, ka viens otru mīlam, nav mums vajadzīgi tie vārdi.
Man pat draugam daaaudz vieglāk ir pateikt 'I love you' vai 'Je t'aime' nekā to 'Es tevi mīlu'. nezinu kāpēc.

nu redz, katram ir savs modelis, kā liekas vispareizāk un pierastāk :) ģimenes taču ir tik dažādas, cilvēki ir tiiik atšķirīgi un nav iespējams pateikt, kas ir vislabāk un kas ne tik labi. lai taču katrs dzīvo, kā grib - vienam es tevi mīlu ir dienas norma, otram nekas tāds nav nekad pieņemt, bet viņam attiecības ģimenē nav nemaz sliktākas :)

Esmu teikusi to saviem ģimenes locekļiem. Tādos piemērotos brīžos, kad jūtu, tā būtu pareizāk.
Arī pati esmu saņēmusi no sev mīļajiem tādus vārdus.
Un draudzenēm labākajām arī ir teikts, ka mīlu viņas.
Bet tas ir domāts tikai, lai paspilgtinātu tos brīžus. Tāpat jau zinām, ka viens otru mīlam un ikdienā arī to ar darbiem un rūpēšanos pierādam viens otram.

Es mammai atbildu - es tevi ari! Man ar vardu "milet" ir problemas, es saprotu, ka es milu savu gimeni, bet ari nesakot sos vardus, zinu, ka gan mamma, gan vecmamma, gan brali mani mil. Man nav vajadzigs, ja vini to ikdiena skandina. Attieciga situacija - ja. Tetim neesmu teikusi un neteiksu, jo ta butu liekulosana.
Draugam gan biezi saku, vnk iegajies ikdiena ta.

reizēm:)

Nekad neko tamlīdzīgu neesmu teikusi. Gribas pateikt, bet nezināmu iemeslu dēļ to nevaru izdarīt.

Varbūt bērnību tā neatceros, bet pēdējā laikā gan no mamma, gan no tēta dzirdu "es Tevi mīlu". Attiecībās ar draugu esmu atplaukusi un esmu sapratusi, ka šie trīs vārdi daudz nozīmē, tāpēc esmu pārkāpusi sev un saku mīļajiem visai bieži!

Brālim nekad nesaku, ka mīlu, varbūt ja apsveicu uz kartiņas uzrakstu.

Vecākiem reti, ir tik grūti to pateikt, pat ja sirdī domāju ļoti stipri.

Nekad. Bet ja buča izsaka to pašu tad jā :D