Kendrucim sakarīgs komentārs.
Cik zinu tos puišus, kas ir uzkāpuši uz korķa jau gadu gadiem - laikam lielākā liksta ir tā, ka viņi pat nedomā atmest, jo viņiem tā ir ērti un labi + vēl ģimene rūpējās. Nav vēlmes pašiem nostāties uz godīgā ceļa. Domāju, ka tādi cilvēki jau ir norakstāmi.
Tas pats attiecas uz narkomāniem.
Par azartspēlēm vispār nerunāsim, esmu padzirdējusi šausmu stāstus kā normālu algu notriec pusstundas laikā.
Un jā, nezinu nevienu dziednieku veiksmes stāstu, jo vienkārši uzskatu, ka Latvijā tādu faktiski nav. Turklāt arī tad vajagot atkarīgajam vēlēties izveseļoties.