Dusmīga seja

Man tāda ir :D
Nedomāju,ka tur var kaut ko mainīt.

Man ir līdzīgi. Man nopietna sejas izteiksme izskatās kā augstprātīga/lepna un jā, arī dusmīga. Šaubos vai tur kko ļoti var izmainīt. Mani tuvāki draugi zina, ka neesmu tāda kāda izskatos. Vairāk arī neko nevajag.

Nav jau brīnums, ka neesmu no tiem, ar kuriem citi labprāt uzsāk sarunu un kontaktējās.

Ej pati klāt, pasmaidi un runājies!

Es ar no malas izskatoties dusmīga, dažreiz jo labāk man nelien visādi mošķi klāt :D

man arī ir. pašai netraucē, tikai ik pa laikam kāds, kad ir uz mani dusmīgs tik nobubina, ka nevar izturēt, ka es vislaik esmu dusmīga. bet es neesmu!! smieklīgākais ir, ka es vispār dusmoties nemāku.

Man ik pa laikam saka, ka man ir nopietna seja! :D nu tāda laikam ir, a ko darīt? plastisko operāciju taisīt vai?! :D

Kad esmu nopietna, tad man esot skumjš acu skatiens... tā man teikušas draudzenes... nezinu gan :D varbūt!

Man nav dusmīga, bet "es tevi ienīstu, ej stūrītī nomirt" seja. Neko tur nevaru padarīt, kā tikai ik pa laikam piedomāt, un izskatīties mazliet laipnāk :D

Vai ne? Es arī patiesībā dusmojos ļoti, ļoti reti. Bet tik bieži gadās dzirdēt - ko tu tik dusmīga?
Tik kaitinoši! :(

Pilnīgi neticās, ka tiešām daudzām ir tāda problēma. Liekas, ka ikdienā nemaz tā nemanu tādas dusmīgās sejas. :D

Man atkal ir iedomīgā seja. Ko darīt? biežāk smaidu |:D

Ai, es labāk izskatītos skumja, nekā dusmīga.

Es izskatoties iedomīga, kaut patiesībā esmu vienkārši kautŗiga.
Manai meitai ir angry birds seja. :D

Bender Girl ai nē... tad vienmēr ir jautājumi - kas noticis? Kāpēc bēdājies? Kādas problēmas tev? :D tā krīt uz nerviem... es varbūt tikai domāju par to, ko garšīgu varētu nopirkt :D

Mi Amor Tieši tā! Smaidīgi cilvēki neizskatās dusmīgi.

Man izskatās tāda skumīga vai arī it kā es būtu par kaut ko apvainojusies seja. :D

Es jau cenšos smaidīt, kad vien par to sanāk piedomāt (cita tēma ir vēl tas, ka man nav no tiem skaistajiem smaidiem:D), bet kolīdz seja kļūst nopietnāka, piemēram, risinot darba lietas ar kolēģiem, tā uzreiz viņiem šķiet, ka es kļūstu dusmīga par to, ka viņi ir uzdrošinājušies mani traucēt darbā :D

Es domāju, ka man tik tā.. :D
Skolā kkā sanāca iepazīties tuvāk ar skolas meitenēm, uzzināju to, ka es esmu tīri sakarīga un forša meiča, bet pēc tam sekoja nepatīkamais: "bet nu sākumā tu likies tāda caca.." es paliku uz pauzes :D
arī bija tā, ka viena no viņām man kaut kad prasīja "cik pulkstens" vai ko tamlīdzīgu un es, protams, atbildēju. Man jau likās, ka es laipna biju... Nu un kkā nesen es tieši šo tēmu pieminu, ka cilvēki bieži saka, ka izskatos neapmierināta, nelaipna. Tad viņa tā pasaka: "toreiz, kad prasīju tev cik pulkstenis, tu tā noskatījies un dusmīgi atbildēji.." tad čista domāju wtf...? man arī ģimenē saka, ka man ir ļauns skatiens.. Nav jau nekas patīkams, sevišķi, ja tas ietekmē attiecības satikt jaunus cilvēkus, ko man patīk darīt..

Nez vai var kaut kā satrenēties, ka ir tas smaids biežāk un noturīgāks? Jo nu ļoti sanāk visu laiku piedomāt, lai smaidītu un neizskatītos tik nikna. Nav nemaz tik viegli tas.

Cricket❤

Jā, man arī ir bijis līdzīgi. Nu tik stulbi, jo pats taču tu jūti, ka esi laipns un atsaucīgs, bet no malas, redz, izskatās savādāk. Jā, man arī liekas, ka tas apgrūtina iespēju iepazīties ar jauniem cilvēkiem. Ir daudz grūtāk parādīt, ka esi jauks un foršs cilvēks. Nu stulbā seja!!!:(
:D

Zin kā, daudzreiz nepiefiksē, ka esi aizdomājusies, nu vismaz man tā ir, un tad sanāk uz kādu skatīties. Tad tas cilvēks domā, ka esi dusmīga uz viņu. Bet tas arī, ja vispār esi aizdomājusies vai koncentrējies uz kko.. Jo kā kuram tā nopietnā seja izpaužās. Mums uz slikto pusi, acīmredzot.. ;D Labi, lūpas var sataisīt vēl smadā.. A ko ar "ļaunām" acīm? ;D