darbs - grutniecība - attieksme

Par to obligāto ņemšanu atpakaļ man arī liekas jocīgi, kaut pati, protams, priecājos, ka paņēma mani atpakaļ.
Un man liekas, ja darbinieks bija labs, tad sauks šo atpakaļ tā vai tā un saglabās darba vietu. Bet ja nav bijis labs, tad viss forši - ej dekrētā, līdz tam nodrosinu tev darba vietu un pēc tam meklē citu darbu.

Bet kāds, piemēram, uzņēmējam ir labums no darbinieka, kurš uz 1-1.5 gadu aiziet no darba un viņš pēc tam ir obligāti jāņem atpakaļ?

Ar tālejošiem plāniem Latvijā neizceļas ne valdība, ne uzņēmēji. Diemžēl.

koshlene - ir tipisks piemērs - ka viss šajā pasaulē ir uz MAX peļņu. Tā mēs viens otru slaucam. Egoisms visa pamatā, uzņēmums par sevi, māte par sevi, bet jāatzīmē, ka grūtniecība ir grūtniecība - tas tomēr ir tāds īpašs stāvoklis sievietes dzīvē un ļoti skumji, ka uzņēmuma pie vienas kājas un nav gatavs neko gaidīt, neiziet uz kompromisiem un darbiniekus maina pa konveijeru. Ja viena aiziet dekrētā, tad atpakaļ var nenākt. Interesanti, vai tev, koshlene, ir savs uzņēmums?

cilveeks, kas gadiem straadaaja tavaa uznjeemumaa, ieguldot tajaa daudz sava darba, paliekot staavoklii, peekshnji kluust pilniigi sveshs un nevajadziigs. Cik jauka atklaasme tam cilveekam.

un kaapeec gan nenodroshinaat vietu, ja pirms gruutnieciibas vinjas darbs tevi ir pilniibaa apmierinaajis? labaak panjemt veel kaadu veel pilniigaak sveshu cilveeku, veltot laiku apmaaciibaam un nezinot, ko no vinja sagaidiit?

Bet tas cilvēks taču nestrādāja par brīvu! Viņam tika maksāta alga par uzņēmumā ieguldīto darbu un nodokļi par viņu (no kā arī tiek maksāta māmiņalga un pabalsti bērniem). Ja cilvēks uz 1-1.5 gadiem aiziet no darba, viņš izkrīt no aprites un- jā, labāk ir paņemt kādu, kurš ir apritē un turpināt strādāt, uzlabojot viņa darba produktivitāti. Es īsti nesaprotu, ko darba devējam dod darbinieks, kurš aiziet no darba uz 1-1.5 gadiem un pēc tam atnāk atpakaļ kā balta lapa, jo uzņēmumā viss jau ir mainījies un gājis uz priekšu- tas ir tieši tas pats, kas paņemt jaunu darbinieku.

Nu, bet tāda ir tā sistēma, lai kāda vispār gribētu dzemdēt, viņai tiek dots šis drošības spilvens, ka darbs būs arī pēc bērna dzimšanas.

Saprotu abas puses.
Ja es tagad paliktu stāvoklī, ietu nevis dekrēta atvaļinājumā, bet uzreiz prom no darba. Jo atgriešanās pēc gada vai vairāk, būtu elle gan man, gan darba devējam. Manā darba vieta regulāri viss mainās, jauni noteikumi, jaunas prasības, projektu izmaiņas utt. Reizēm jau pēc garāka atvaļinājuma ir grūti atkal iestrādāties, kur nu vēl pēc tik ilga laika.

Slimošanas laikā tiek saglabāta tava darba vieta, tā? To 1.5 gadu tiek saglabāta arī jaunās māmiņas darba vieta. Ar ko slimošana ir priviliģētāka par grūtniecību? Ar to, ka daļa to izvēlas apzināti? Vismaz par to ir padomāts, ka beidzas lielais pabalsts, māmiņai ir kur atgriezties, nav jāsēž uz nodokļu maksātāju kakla, lai atkal nav pamats čīkstēt, ka - viņa lūk nestrādā, bet kaut ko grib saņemt, un tas nekas, ka iepriekš strādāja.

Kas tev liedz atvērt savu uzņēmumu un nepieņemt sievietes vispār? Tad nebūs jāčīkst, cik viss negodīgi un netaisnīgi.

Un kāds vēl brīnās, ka ar šādu valdības politiku un uzņēmēju attieksmi ( ko diktē nodokļu sistēma), LV demogrāfija ir pilnīgās auzās.

Viss, ko šobrīd vajag, ir paklausīgs darbinieks, kurš "kapā" cik spēj un pelna naudiņu uzņēmumam, kurš to aizmaksā tālāk valstij.

To, kas būs pēc 20 - 30 - 40 gadiem, neviens pat neapspriež.

Koshlene utml. - jūs gribat atbalstīt diskrimināciju, kad vīrietis drīkst plānot ģimeni, viņam darba vieta tiek saglabāta pat ja piedzimst bērns, bet sieviete nē, jo viņai fizioloģiskās īpatnības tomēr nosaka, ka to 1,5 gadu viņa nevarēs atrasties tieši darbā?.... Ar šādu domāšanu mēs izmirsim reizes 100 ātrāk nekā ar tagadējiem - arī graujošajiem - tempiem (daļēji pie tā vainojama slimīgā, jūsu izpratnei līdzīgā sabiedrības domāšana)

Otrkārt - nevajag darba devējus pataisīt par maziem nabadziņiem, kam tikai nodokļi jāmaksā un tās pūt-un-palaid vējagrābsles grūtnieces jāuztur... Viņiem grozās LIELA PEĻŅA, kuru, lai likumīgi iegūtu, jārēķinās arī ar likumdošanu. Ja tik ļoti traucējošs ir cilvēciskais faktors (kas skar ne tikai sievietes-grūtniecība) varbūt tad pilnībā pāriet uz datorizētu, robotizētu darbu izpildi?

Kas tev liedz atvērt savu uzņēmumu un nepieņemt sievietes vispār? Tad nebūs jāčīkst, cik viss negodīgi un netaisnīgi.

Nepiekriitu taadam risinaajumam. Taa ir dzimuma diskriminaacija. Un, ja pareizi sapratu, koshlenei ir savs uzneemums, taapeec arii iesaka visaam toposhajaam gruutnieceem atveert savus, lai nechiikst, ka nenjem darbaa.

Man liekas, ka te jau ir atkariigs no gruutnieces.

Piemeeram, drauga darbaa gadiijums ar vienu duru, kas ieprieksh visu laiku njeema slimiibas lapas, darbinieki visu laiku dariija vinjas darbu. Gribeeja vinju jau atlaist un tad vinja pateica, ka ir staavoklii. Tagad jau ir dekreetaa, peec vinjas ir palicis nenormaals daudzums nepadariitu darbu, bet atpakalj vinja buus jaapienjem un iepuut. Peec tam arii kaadu ilgaaku laiku buus jaapatur, jo buus tas beerns. Shajaa gadijumaa man liekas, ka taa darba aizsardziiba ir paaraak traka.

Tajaa pashaa laikaa, ja toposhaa maaminja ir laba dabiniece, tad ir pilniigi ok, ja vinjas darba vieta tiek saglabaata, un uz dekreeta laiku pienjem kaadu citu.

Bet es te vispār neatbalstu tikai to, ka ir jānodrošina darbavieta pēc dekrēta, nevis, ka ir jāiznīdē grūtnieces un jāņem darbā tikai vīrieši.

Koshlene.. un tgd padomā reāli, kurš darba devējs ņems nezināmu, jauno māmiņu ar mazu bērnu?

Nu tā situācija ir sarežģīta, mātei pēc bērna jaunu darbu ir dubul-grūti atrast, tāpēc it kā ir šī saglabātā darba vieta, lai izvairītos no situācijas, ka māte paliek bez pabalsta un bez darba, tas taču ir loģiski, ne tā?

Donata, nevajag visu tik burtiski uztvert, vnk. riebjas tā attieksme, ka grūtniecība bez maz vai ir kā sērga, ko vajadzētu izskaust. Biznesa lēdijām tāda lieta kā bērni un ģimene laikam ir sveša lieta, ka bez maz vai ar naidu metas virsū.

Demoiselle, bieži vien tā situācija ir pretēja - darba devējs no normāla cilvēka pārvēršas par grūtnieces ienīstošu monstru, kurš par visām varītēm mēģinās izēst no darba vietas, kaut vai ļoti laba darbiniece līdz tam bijusi. Tā ka ne vienmēr no pašas atkarīgs.

Koshlene.. un tgd padomā reāli, kurš darba devējs ņems nezināmu, jauno māmiņu ar mazu bērnu?

Vispār jau nedrīkst darba intervijās jautāt kāds ir ģimenes stāvoklis, tādēļ to, ka ir bērns un tā ir jaunā māmiņa var uzzināt tikai pēc laika. Tātad- tādas pašas iespējas kā citiem.

it kā lv labu darbu varētu atrast tā viens un divi.

Pec bērna piedzimšanas darbu sievietei būtu ir divtik grūti!
Ja sieviete uzņēmumā ir nostrādājusi, pieņemsim, 10 gadus, palikusi stāvoklī - dēļ tā viņai būtu jāpamet savs darbs? Šādā situācijā, sievietei tik iestāsies depresija, jo viņa uzņēmumā ir nostrādajusi daudzus gadus, bet tajā vairs nevarēs atgriesties strādat, jo redz bērniņu sagribējās! Tā nu viņa pēc dzemdībam sēdēs ar bērninu mājās, bez pabalsta, bez darba, un grims depresijā par to cik viņai pirms tam bija labs darbs un vēl sāks domāt to, varbut nemaz nevajadzēja berniņu laist pasaulē, jo tad vismaz darbu būtu saglabajusi...

Vispār jau nedrīkst darba intervijās jautāt kāds ir ģimenes stāvoklis, tādēļ to, ka ir bērns un tā ir jaunā māmiņa var uzzināt tikai pēc laika.

Un tas - uzzināt, ka "iegrābies" darbiniecē - darbadevējiem patīk labāk? Protams, arī no tā nevar izbēgt, un tā gadās, bet tad nekāda likumdošana jauno māmiņu neaizsargā no, piemēram, atlaišanas kaut vai pārbaudes laikā. Jo stāvoklī jau viņa nav. Tāpēc ir nepieciešams kaut kāds mehānisms, kā sievietes nepadarīt par topošajām bezdarbniecēm. Tāda ir šī izvēlētā dekrēta un darbavietas saglabāšanas shēma. Manuprāt, ļoti pārdomāta, jo pretējā gadījumā sievietes TIKAI saskartos ar nemitīgiem jauna darba meklējumiem, līdz kamēr tas vnk pārvērstos par to - ja vīrietis viens pats nevarētu ģimeni uzturēt, bērni nedzimtu.

Koshlene - tos nodokļus, par ko māmiņa saņem to māmiņalgu maksā pats darbinieks/-ce, nevis uzņemums, un lielāko daļu maksā darbinieks no savas algas. Tāpēc šis ir pirmais punkts, kurā Tev nepiekrītu.
Bērna kopšanas atvaļinājumā uz gadu vai 1,5 gadu var iet arī tēvs-vīrietis, tad jau sanāk,ka neviens labāk nevienu nepieņemam darbā un basta - dzīvojam katrs laimīgs ar savu mazo uzņemumu kā suns uz siena kaudzes!

Māmiņalgu taču nemaksā uzņemums, bet valsts, kura lielumu aprēķina no tā, cik iepriekš cilvēks ir samaksājis nodokļos!

Kauns man par tām meitenēm/sievietēm, kas šeit brēc, ka uz sitiena jāatlaiž, tikko uzzin, ka sieviete ir stāvoklī, nedod Dievs Jums pašām palikt stāvoklī, vot, ceru, ka līdz tam laikam būs pamainīts likums un tādus kā koshlene arī atlaidīs uz sitiena !