Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Bailes rīkoties...

 
10 gadi
Reitings 471
Reģ: 30.08.2010
Varbūt šī būtu kārtējā tēma pie problēmām par pašvērtējumu, bet situācija ir šāda. Vienmēr, kad jādara kaut kas jauns, ko iepriekš neesmu mēģinājusi, sākas problēmas. Visa pamatā ir diemžēl ir mana māte, kas VIENMĒR mani par visu kritizēja.
Varbūt smieklīgi, bet jau 1. klasē, kad man nesanāca perfekti glītraksti, viņa mani lamāja par nepietiekamu centību un draudēja aiziet no mājām un pamest mani vienu.
Tā viss turpinājās ar jebkuru jaunu mēģinājumu kaut ko darīt - gatavot ēst, tīrīt kaut ko, pat rakstīt adresātu uz aploksnes. Kā šķība rindiņa vai traipiņš uz grīdas, tā kliegšana, lamāšanās, ka esmu nejēga, neko nejēdzu izdarīt.
Pēdējās pērles jau bija lāsti - tava vīra māte tevi neieredzēs, jo tu neko nejēdz kārtīgi izdarīt, vīrs tevi agri vai vēlu pametīs un atradīs labāku... Utt.
Tagad vīrs patiešām skaišas dažādos gadījumos, jo es vienkārši iekšēji baidos, ka man nesanāks un atkal būs lamāšanās un pārdzīvojumi.
Viņam ir grūti saprast to, ko nav piedzīvojis.
Zinu, ka vbt vajadzētu ar šo problēmu griezties pie nopietna speciālista, taču šobrīd nav tādas iespējas. Un esmu ievērojusi, ka meitenes šeit dod tiešām labus padomus, tādēļ varbūt varat ieteikt kaut ko, lai es tiktu pāri šai problēmai? :)
10.03.2013 22:40 |
 
Reitings 6245
Reģ: 19.08.2009
Varbūt mazāk/retāk kontaktējies ar savu mammu, pirms tam izrunājot,ka nespēj klausīties viņas mūžīgajos aizrādījumos.
10.03.2013 22:45 |
 
Reitings 5478
Reģ: 29.01.2009
Es tādā gadījumā pateiktu,lai mamma pati uz sevi labāk paskatās,pirms tik ļoti kritizē otru!
10.03.2013 22:47 |
 
10 gadi
Reitings 471
Reģ: 30.08.2010
nu nevarētu teikt, ka viņas izvēles, rīcība un prasmes ir tās pareizākās, bet kā lai līdz tam, kas nodarīts tieši bērnībā un pusaugu gados?
Tagad vairs kā personību viņa mani vairs īsti nespēj iespaidot, taču lielākais ļaunums, tā teikt, jau ir nodarīts un tagad jācīnās ar sekām :(
Un izrunāties ar viņu tik pat kā nav iespējams, jo pastāv tikai viena taisnība - VIŅAS. Ir cilvēki, kas neprot (un/vai negrib kalusīties)...
10.03.2013 22:51 |
 
10 gadi
Reitings 471
Reģ: 30.08.2010
*klausīties
10.03.2013 22:51 |
 
Reitings 251
Reģ: 29.01.2009
Es arī Tev ieteiktu ieturēt lielāku distanci ar savu mammu, lai cik arī tas ļauni neizklausītos!


Vīrs nesaprot Tevi, jo Tu viņam liecies ideāla sievete, viņa īstā un vienīgā...pamēģini sevi uzlūkot no viņa acīm! Tu noteikti kolosāli gatavo, un tiec galā arī ar darbiem- vairāk ticības sev
Aicini ciemos draugus un vīra māti- Tu redzēsi, citi novērtēs Tavas pūles un rezultātu, un nevis vnk pieklājības dēļ, bet tāpec, ka Tev patiešam padodas būt labai saimniecei

Ja Tu prasītu man, tad manā skatījumā ,mammai ir savas problēmas, pagātne ar kuru viņa nesadzīvo...tāpēc dusmojas uz visiem, tai skaitā uz Tevi
Iespējams ne tikai Tava mamma Tevi vienu ir audzinājusi, bet arī vecmammai nav bijusi izdevusies privātā dzīve..bet tas ir tikai minējums!

Lai izdodas sev noticēt!
10.03.2013 22:53 |
 
Reitings 424
Reģ: 29.06.2012
Man palīdz tikai neklausīšanās tajā balsī, kas čukst, tev nesanāks, nemaz nesāc ņuņņa. Bet, jāsaka godīgi, tas ir ļoti grūti un prasa koncentrēšanās spējas.
Varbūt vari pastāstīt vīram par savu pagātnes pieredzi un palūgt viņam, lai piedomā pie savas kritikas, neizpauž to bieži un izsakās maigāk?
10.03.2013 22:54 |
 
10 gadi
Reitings 471
Reģ: 30.08.2010
Geno - mātei ir ļoti raiba pagātne, tāpēc varbūt no tā tiešām jācieš man... Par vecmammu nav nekā slikta ko teikt, izņemot to, ka viņa brīžiem pieslienas izdevīgākajai pusei, no kā ir atkarīga (t.i. no mammas).
Vīrs zina par šo situāciju, tikai, kā jau teicu, viņam grūti saprast to, kam nav gājis cauri. Bet vienalga - paldies! ;)
10.03.2013 23:00 |
 
10 gadi
Reitings 471
Reģ: 30.08.2010
Kā jums šķiet - vai tiešām būtu jāvēršas pie speciālista ar šo problēmu, jo tā laikam traucē man pilnvērtīgi dzīvot... Bail pat domāt, kā es varētu sākt strādāt ar tādu nepārliecinātību par savām spējām...
10.03.2013 23:02 |
 
Reitings 6245
Reģ: 19.08.2009
Varbūt grāmatas par pašapziņas celšanu palasi? Droši vien,ja tik ļoti ir sajūta,ka pie katras jaunas iespējas pakausī dveš mammas kritika, tad varbūt aizej pie speciālista.
10.03.2013 23:03 |
 
10 gadi
Reitings 7688
Reģ: 29.01.2009
Nu tā jau ir, kad vecāki ļoti iespaido savu bērnu gan apzināti, gan neapzināti! Manai mammai ir kaut kas līdzīgs ar to kritiku, tikai viņa nekad nav teikusi tiešā tekstā, ka redz tu tāda un šitāda... Parasti viņa to pasniedz šādi - redz, Annas meita baigā malacīte - strādā Norvēģijā, pelna tūkstošus... bet nu jā - ne jau visi var būt tik gudri un mērķtiecīgi ! Kad es pajautāju, vai man arī braukt prom, viņa saka, protams, ka nē! Ka viņa to tāpat vien ir pateikusi! :) Un šitā viņa mēdz teikt praktiski katru dienu, vienmēr kāds ir baaigais malacis un tā... Es gan laikam esmu sūds uz kociņa!! :D Ik pa laikam tas uzdzen depresiju, jo grūti kad vistuvākais cilvēks vnk neatbalsta.... bet es cenšos ar viņu komunicēt minimāli! Jo mazāk ar viņu runāju un redzu viņu, jo labāk man kļūst! :)
10.03.2013 23:13 |
 
Reitings 251
Reģ: 29.01.2009
Nesteidzies ar speciālista apmeklēšanu jo Tu noteikti pati vari tikt galā ar situāciju!!

Uz mammu nedusmojies, viņa mīl Tevī tā, kā māk..kā viņai tas ir iemācīts. Iespējams, ka ar savu kritiku viņa domā, ka tādejādi Tevi norūdis, jo dzīve nav rožu dārzs.

Tev pašai ir mazliet ar sevi jāpastrādā, jāatrod veids kā cīnīties ar savām iekšējām problēmām un neārliecību.
Tu krievu literatūru lasi?

ieteiktu Норбеков, Мирзакарим: Книга: Рыжий ослик или Превращения: книга о новой жизни, которую никогда не поздно начать

Kolosāla grāmata!
10.03.2013 23:16 |
 
Reitings 2264
Reģ: 16.02.2013
Deja vu, vai tā tiešām nav manis veidota tēma? oh, the same here. Vārds vārdā.
10.03.2013 23:23 |
 
Reitings 6299
Reģ: 15.11.2012
Izskatās pēc gadījuma, kad jāapmeklē psihologs dažas reizes.
10.03.2013 23:39 |
 
Reitings 6299
Reģ: 15.11.2012
es vienkārši iekšēji baidos, ka man nesanāks un atkal būs lamāšanās un pārdzīvojumi.


Kad biji mātes varā, tā bija, tagad jāsaprot, ka neviens tevi nelamās. Tieši otrādi, pirmo reizi kaut ko darot, ir normāli, ka nekas nesanāk.
10.03.2013 23:43 |
 
Reitings 298
Reģ: 09.01.2013
Reāli redzu, ka tavai mātei ir daudz lielākas problēmas, kā tev un cilvēki standartā savus kompleksus vai bailes nodod tālāk...

Redz saproti, ka mēģināts nav zaudēts un katrs solis dzīvē ir kā mācības. Ne vienmēr var uzvarēt ne vienmēr viss izdosies, bet vienīgā lieta no kā ir jābaidās ir bailes pašas.
Baidies nemēģināt nevis baidies mēģināt.

Un ja gadās, ka dzīvē ir jādara, kas tāds, kur apzinies neesi spēcīga - tad ir divi varianti - deleģēt, vai darīt pašam un iegūldīt 3x lielākus spēkus lai sasniegtu. Un lai vai kāds būs rezultāts būsi gandarīts, ka esi izdarījis tik labi cik var.

PS: Vienmēr būs cilvēki (lielāka daļa- jo paši ir pārāk gļēvi lai mēģinātu), kas teiks, ka neveiksies, bet kad veicas un pierādi pretējo, tad skaudīgi lūkosies.
10.03.2013 23:44 |
 
Reitings 1516
Reģ: 01.07.2011
ai, saprotu tevi, man mazliet līdzīgi gājis, lai gan ne tik traki. pieaugot arvien mazāk ņēmu viņu galvā, bet ļoti palīdzēja dzīvošana atsevišķi ar visai retu sazvanīšanos. jutu, ka palīdzēja arī mana drauga klātbūtne (viņš ir ļoti drošs cilvēks un vienmer pirmais pamēģinās kaut ko jaunu) un pirmie soļi manā profesijā -- žurnālistikā, kur gribot negribot ik uz soļa jāsaskarās ar nebijušām vietām, cilvēkiem, situācijām. pārkāp sev pāri, un jo vairāk to darīsi, jo vieglāk paliks

par izrunāšanos gan nezinu, kāda no tā būs jēgas. esmu mēģinājusi savējai skaidrot, kāpēc man viņas komentāri nepatīk, bet vinai tik un tā liekas, ka viss ok
10.03.2013 23:45 |
 
Reitings 865
Reģ: 13.08.2012
Izrunājies par šo ar savu vīru, viņš gan jau ka sapratīs, ka tevi jācenšas iedrošināt un atbalstīt. Un tā pamazām, pamazām...savādāk nezinu kā risināt problēmu, jo tomēr no bērnibas tāda trauma vēl pie tam sakarā ar tuvāko cilvēku - māti, diezgan spēcigi var dzivot zemapzinaa..
11.03.2013 02:20 |
 
10 gadi
Reitings 471
Reģ: 30.08.2010
Paldies, meitenes! Jūs protat iedrošināt. Tātad - nebaidīties no mēģinājumiem un censties pacelt pašvērtējumu :) Laikam tiešām palasīšu kādu iedvesmojošu grāmatu...
11.03.2013 11:54 |
 
Reitings 7781
Reģ: 12.11.2010
ja naudina atlauj, tad aizej pie psihaloga vai ari ar kadu draudzeni par to izrunajies. izklausas, ka tava mate, savu vajo nervu un histeriska rakstura del, ir iedzinui tevi kompleksos
11.03.2013 11:59 |
 
Reitings 8272
Reģ: 29.01.2009
ieturi distanci ar viņu. cik saprotu, tad viņa tevi iespaido vēljoprojām (par to, ka vīra māte tevi ienīdīs). es šādu sarunu to tā neatstātu. pateiktu, ka jums ir attiecības lieliskas un ka, ja viņai nav citu tematu ko runāt, tad jūsu saruna ir beigusies. sākumā viņa apvainosies, bet vaajg pateikt, ka tu vairāk negribi klausīties tajos apvainojumos un lai neapvainojas, bet tu gribi par citām lietām sarunāties. šāda veida pāris sarunas ar manu vecmammu, noveda pie daudz labāk rezultāta. protams, viņa zvana daudz retāk un ir aizvainota, bet man ir miers un manas attiecības neviens neaizskar. un pietiek ļaut jaukties citās lietās. ja kkur citus aizrāda, tad pasaki - es daru tā un viss. ja gribi, tad dari pati pa savam. tad, kad tu nostādīsi visus savās vietās, tad varēsi arī pati darboties.
piemēram, kas ir tās, lietas, kuras tu nevari izdarīt un vīrs tevi nesaprot? par ko tieši tu baidies? varbū tomēr ir vērts apmeklēt psihologu?
11.03.2013 12:01 |
 
Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!