nu mans draugs nav mans pirmais vīrietis, ko lai es saku. man prieks par tiem cilvēkiem, kuri abi viens otram ir bijuši pirmie un vienīgie. bet mani māc šaubas, ka zinot sevi, kāda es biju, mani māktu ziņkāre, kādi ir citi puiši un kas viņos ir savādāks.
tagad ir tā, ka esmu tikusies ar salīdzinoši daudziem, tas zinu, kas priekš manis ir balts un kas melns. es zinu, kādu vīrieti es vēlos savā dzīvē (un tāds man pagaidām arī ir). iespējams, ja man nebūtu šo iepriekšējo attiecību pieredzes, es īsti nezinātu, ko es gribu un man daudzas lietas šķistu normālas vai arī censtos ar to samierināties.