Kaspar pirmkaart, es nedziivoju valstii, kur ir jaaciinaas ar ljaunajiem oligarhiem un man nav jaanoskataas valsts iztirgoshana. Par lv atziistu, liela nojeega nav. Otrkaart, tajaa sabiedriibaa, kuraa apgrozos, ir pienjemts ciiniities savaadaak - ar vaardiem, pildspalvu, mieriigiem piketiem, akcijaam un arodbiedriibu iesaistiishanos. Un zini, tas straadaa.
_______________________________________
Un zini, kāpēc tur tas strādā, bet šeit - nē? Tā vienkāršā iemesla dēļ, ka sen, sen atpakaļ tie, kurus Tu nosauci par lielgabalgaļu, tās valsts politiskajai elitei līdz asinīm uzskatāmi vienreiz par visām reizēm ieskaidroja, ka, ja jūs neieklausīsities miermīlīgos piketos, arodbiedrību prasībās un mūsu rīkotajās akcijās (kā tas šodien notiek Latvijā), tad mēs, lielgabalgaļa, jums suņiem tā "paskaidrosim", kurš te ir saimnieks, ka jūs to vēl piecsimt gadus atcerēsities! Un paskaties tik' - vēl arvien atceras! Tāpēc, kad kāds politiķis "sašmucējas", savējie nevis aizstāv un piesedz, kā Latvijā, bet gan - uzstājīgi un pieklājīgi palūdz pazust uz visiem laikiem, jo negribas par viena izdarībām atbildēt visiem.
Otrais. Katrai dzimtai pēc pārceļošanas viena paaudze visu savu dzīvi pavada, iedzīvojoties jaunajā mītnesvietā (sākumā nav ne sakaru, ne draugu, ne kāda cita atbalsta), un tikai viņu bērni ir "savējie", tā kā nedomāju, ka pat mierīgi Tu un Tavs vīrietis esat spējīgi tur ietekmēt kādus procesus, jo visu dzīvi tiksiet uztverti par ne īpaši gaidītiem un aicinātiem ciemiņiem. Būtu labi, ja mēs, palicēji, varētu jums nodrošināt iespēju atgriezties. Tas būs grūti.