Meitenes, pastāstiet, kādi jūsuprāt ir +/- dzīvošanai kopā ar puisi?
Kā un kad pašas uzsākāt kopdzīvi ar puisi? Kādas sajūtas?
Jāsaka, es esmu gļēvule. =(
Nu jau kādu pusgadu tiekos ar puisi. Viņam 20, un saka, ka nekad nav varējis iedomāties, ka kādu var tik ļoi mīlēt. Ik pa laikam viņš palika pie manis pa nakti, pēdējā laikā arvien biežāk. Papildus, sācis atstāt savas mantas pie manis. Sākumā devu visu atpakaļ, bet visu laiku atrunājās, ka tā pat vajadzēs...
Pašlaik dzīvokli dalu ar istabasbiedreni, bet puisis arvien biežāk aizsāk sarunas par kopdzīves uzsākšanu. No šīs sarunas izvairos kā no uguns...
Par spīti tam, ka man ir 23, man ir bail uzsākt kopdzīvi. Līdzīga situācija notika, kad man bija 19 gadi, puisis ar kuru draudzējos 2 gadus, nevis 6 mēnešus, arī uzsāka šādas sarunas. Rezultātā burtiski aizmuku no viņa. Zināju, ka nav īstais, es nevarētu teikt, ka man nav jūtu pret šo puisi, bet vai tā ir bezgalīga mīlestība arī neesmu droša..
Meitenes, iesakiet, ko man darīt!? =) Tagad viņš grib mani aizvest pie saviem vecākiem, arī no tā izvairos ar ārkārtīgi neveiksmīgām atrunām.