Ētiskā dilemma(vēl mazliet par abortiem)

Es vairāk aizdomājos pat sievietēm kuras lieto zāles lai bērnu dzemdē vispār noturētu ( Dupaston vai tamlīdzīgi un citas). Tas man šķiet nepareizi, ar visu varu noturēt to kuru daba ļoti iespējams būtu atsijājusi. No otras puses, ir sievietes kuras tikai tādā veidā pie bērniņa tika, lietojot šīs zāles. Patiesībā šī ir tēma kurā man nav viennozīmīga viedokļa.

Manuprāt, abortu var veikt tikai EKSTREMĀLOS izņēmuma gadījumos. Piemēram- ja toposham bērnam ir kādas iedzimtas kaites vai kādas potenciālas kroplības. Ja tā padomā, tad citu iemeslu es vairs nezinu.

Kāpēc esmu pret abortiem?
1)Tāpēc, ka aborts joprojām sagādā risku, ka māmiņa var palikt neauglīga pavisam.
2)Tāpēc, ka, lai arī esmu absolūts ateists, tomēr tai pashā manis aprunātajā Aglonā kaut kādi ticīgie dalīja bukletiņus par abortiem. Un tur bija fotogrāfijas un apraksti.. Jūs zinājāt, ka 14 cm garumā bērnam jau ir visas ekstremitātes- un vienīgais, kas viņam atliek- ir izaugt?

un 3) Parādiet man kādu māmiņu, kas savam bērnam var pateikt- "es NOŽĒLOJU, ka neveicu abortu". Un es uz vienu shādu "māmiņu" parādīshu 50mit tādas, kas ar asarām acīs teiks, ka NEVEIKT abortu toreiz(padsmit gados, laikā, kad naudas nebija un citi, debili iemesli) bija pats labākais lēmums viņas mūžā.

Es šaubos, ka paturētu.. Tas tomēr būtu smagi jau tad, kad esi grūtniecībā, taču vēl smagāk, kad viņš jau būtu pasaulē un arī pēc vairākiem gadiem būtu par viņu jārūpējās.. Skan diezgan egoistiski, taču tā ir, jo savas dzīves vairs nebūtu. Kā arī cik daudz būtu jāizdod naudu visādām operācijām, zālēm, kas tāpat neko diži, manuprāt nelīdzētu.. Nesen redzēju pārraidi, kur vienai krievu slavenai sievietei nesen piedzima bērns ar dauna sindromu.. saka jau, ka tas esot pats labākais, kas dzīvē var būt, jo šādi bērni nekad nav slikti, vienmēr ir labsirdīgi.. nu kaut kas tāds tur bija..

Un ne pa tēmu, bet Excite, tev bildē mans kādreizējais suncīts :( tik skumji, ka vairs nav viņas!Tik jauki suņi!

Varu teikt, ka gadiijumos, kad beerns piedzimst tik slims, ka diez vai nodziivos liidz 10 gadiem, es atbalstu atljaushanu nomirt. Kam beebiiti mociit ar 30 un vairaak operaacijaam, kuras tik pagarina dziivi par pusgadu? Tas katrs pusgads ir saapju un cieshanu pilns. Ik pa laikam uzpeld taadi "varonjstaasti" par vecaakiem, kuri ciinaas par neglaabjami slimiem beerniem. Manaa skatiijumaa vinji nav varonji, bet tieshi preteeji - ljoti lieli egoisti, kuri nespeej palaist to, kuram taapat ir lemts aiziet. To pashu es attiecinu uz maaksliigu dziiviibas uztureeshanu neglaabjami slimiem pieaugushajiem. Kam lieki mociit iesprostoto dveeseli un tuviniekus, turot daarzeni pie sisteemas 5 gadus? Uztureet jau teoreetiski mirushus cilveekus vegeteejoshaa staavoklii ir pretdabiigi un pagarinaat kaada agoniju veel jo vairaak.

Pilnīgi mans viedoklis. Dažreiz Enģeļu dienās tādi stāsti ir un man no vienas puses žēl, ka tas bērns slims, bet no otras reāli žēl ka vecāki velk to viņa eksistenci - taisa ntās eoperācijas pēc kurām ir ilgs atlabšanas periods un tajā laikā bērns tāpat mokās, jo nav kā pieaugušam, kas saprot kapēc sāp un tml. MAnuprat tā ir nežēlība, jo bieži vien tās smagās operācijas jau to bērnu neizglabs bet tikai novilcinās neizbēgamo. Labāk tad dot tam bērnam pāris gadus laimē un priekā nevis divreiz vairāk laika, ko dzīvot bet tapat puse pa slimnīcām un operācijām!

1)Tāpēc, ka aborts joprojām sagādā risku, ka māmiņa var palikt neauglīga pavisam.

Un tas ir risks, ko pilnībā uzņemas sieviete. Tas ir viņas ķermenis, viņas organisms, viņas dzīve, gar kuru nevienam citam nav nekādas daļas. Būtībā tas ir tāds pats jautājums kā - smēķēt vai nesmēķēt. Tas ir kaitīgi, ir risks dabūt vēzi, bet vai tāpēc visi cilvēki tagad atmetīs smēķēšanu? Viņi uzņemas risku un tās ir viņu tiesības.

un 3) Parādiet man kādu māmiņu, kas savam bērnam var pateikt- "es NOŽĒLOJU, ka neveicu abortu". Un es uz vienu shādu "māmiņu" parādīshu 50mit tādas, kas ar asarām acīs teiks, ka NEVEIKT abortu toreiz(padsmit gados, laikā, kad naudas nebija un citi, debili iemesli) bija pats labākais lēmums viņas mūžā.

Īsti nesapratu šī argumenta būtību.

Ik pa laikam uzpeld taadi "varonjstaasti" par vecaakiem, kuri ciinaas par neglaabjami slimiem beerniem. Manaa skatiijumaa vinji nav varonji, bet tieshi preteeji - ljoti lieli egoisti, kuri nespeej palaist to, kuram taapat ir lemts aiziet.

+

Tā kā man tādas situācijas dzīvē nav bijis, es nespēju iedomāties, cik tas ir sāpīgi. Bet noteikti neaprakstāmi sāp pazaudēt savu bērnu, taču - tā ir tikai domāšana par savām emocijām. Egoisms.
Un man arī nav saprotama ziedojumu vākšana šiem neglābjami slimiem bērniem tā vietā, lai vāktu naudu cilvēkam, kam reāli operācija var palīdzēt.

Tā kā man tādas situācijas dzīvē nav bijis, es nespēju iedomāties, cik tas ir sāpīgi. Bet noteikti neaprakstāmi sāp pazaudēt savu bērnu, taču - tā ir tikai domāšana par savām emocijām. Egoisms.
Un man arī nav saprotama ziedojumu vākšana šiem neglābjami slimiem bērniem tā vietā, lai vāktu naudu cilvēkam, kam reāli operācija var palīdzēt.

Skarbi, bet tā nu tas ir!

Pievakares j-kundzei...

Arguments maná domá slépjas tur, ka ne jau bérns ir pie vainas, ká déļ Jūs vēlaties veikt abortu- problēmas ir JŪSOS. Un, pēc gadiem shī konkrētā JŪSU problēma, kuru Jūs vēlaties atrisināt ar abortu- izzūd. Tas, ko es vēlos uzsvērt- Jūs savu problēmu risināt ar cilvēka slepkavību!

Ar ko tad Jūs atsķiraties no alkoholiķa, kursh savu pudeles brāli nosit otras pudeles dēļ- viņs tachu atrisina savu problēmu? Vai arī viens parādos iestidzis azartspēļu atkarīgais, kursh aplaupa spēļu zāli un, pie reizes, nosit kādu darbinieku? Kāda atsķirība? Jūs teiksiet- nevajag sākt dzert, spēlēt azartspēles, utt??
Es teikshu- Nevajag nodarboties ar seksu. Tad nevajadzēs arī SAVU bērnu "LIKVIDĒT".

Tas, ko es vēlos uzsvērt- ne jau atņemtā pudele, aplaupītā spēļu zāle, vai aborts atrisinās sho JŪSU problēmu. To izdarīs dzīve- laiks. Ja Jums tagad nav naudas- nebūs arī pēc aborta.

Excite, ko tad tik oficiāli? :)

Arguments maná domá slépjas tur, ka ne jau bérns ir pie vainas, ká déļ Jūs vēlaties veikt abortu- problēmas ir JŪSOS. Un, pēc gadiem shī konkrētā JŪSU problēma, kuru Jūs vēlaties atrisināt ar abortu- izzūd. Tas, ko es vēlos uzsvērt- Jūs savu problēmu risināt ar cilvēka slepkavību!

Patiesībā šī konkrētā tēma, kurā mēs tagad diskutējam, ir par slimiem bērniem, nevis vienkāršu abortu savu iegribu pēc. Piemēram, Dauna sindroms noteikti neizzūd ar gadiem, tā nav nekāda vecāku problēma, kas neskars bērnu - tā pirmām kārtām sabojās dzīvi pašam bērnam.

Es nezinu, kādus gadījumus tu skaiti pie tiem ekstrēmiem, kad tomēr pieļauj abortu. Bet, piemēram, šis apgalvojums:

Es teikshu- Nevajag nodarboties ar seksu. Tad nevajadzēs arī SAVU bērnu "LIKVIDĒT".

jau vien neder, kad sieviete tiek izvarota un paliek stāvoklī. Ne viņa to izvēlējās, ne viņai ar to ir patīkamas emocijas, ne bērna tēvs būs blakus, ne arī viņš finansiāli atbalstīs.

Par parastākiem iemesliem, kas pamudina abortu - par to laikam neredzu jēgu strīdēties, katram jau savas domas.

Un patiesībā man nedaudz liekas savādi, ja vīriešiem ir kaut kāds īpašs viedoklis par abortiem, kurus viņi uzskata par vienīgajiem patiesajiem un cenšas uzspiest sievietēm. Ne viņiem iznēsāt bērnus, ne viņiem ir mātišķas jūtas, ne vēl kaut kas šī sakarā. Es saprotu, ka sievietei var būt kategoriski uzskati, jo viņa vai nu jau ir māte vai būs topošā māte un ir/būs tieši saistīta ar grūtniecības procesu.

Parasti jau tās kritiskās prātuļotājas nekad pašas nav saskārušas ar konkrētām problēmām par ko tā diskutē, tāpēc spēj tik kategoriski spriest.


Protams tas nav tas pats, bet analogi, ka tad, kad saku studēt teicu, ka akadēmiskais gads ir šausmīgi nožēlojami, un ka pati nekad neatgrieztos pēc tā atpakaļ RSU studēt, ka tas ir dzīves gals un tml, bet kad pati dabuju akadēmisko viss likās pavisam savadak. Tāpat atgriezos studijās un nemaz nevienu brīdi nejutos, ka būtu kaut kas briesmīgs gadījies, vi ka būtu tizlene nožēlojama. Un tad arī sapratu, ka tāds kristiskums un pārliecinātība ir līdz brīdim kamēr tiešam ar to saskaries. A tikmēr var spriest, teoretizēt un gudri runāt...

Un tad arī sapratu, ka tāds kristiskums un pārliecinātība ir līdz brīdim kamēr tiešam ar to saskaries. A tikmēr var spriest, teoretizēt un gudri runāt...

Arī piekrītu.

Jūs vēlaties veikt abortu- problēmas ir JŪSOS. Un, pēc gadiem shī konkrētā JŪSU problēma, kuru Jūs vēlaties atrisināt ar abortu- izzūd. Tas, ko es vēlos uzsvērt- Jūs savu problēmu risināt ar cilvēka slepkavību!

Iesaku Tev aiziet uz aprūpes centriem un apskatīties kādi ir šie smagi slimie bērni un pavadīt ar kādu kopā vismaz 20 minūtes.

Un patiesībā man nedaudz liekas savādi, ja vīriešiem ir kaut kāds īpašs viedoklis par abortiem, kurus viņi uzskata par vienīgajiem patiesajiem un cenšas uzspiest sievietēm. Ne viņiem iznēsāt bērnus, ne viņiem ir mātišķas jūtas, ne vēl kaut kas šī sakarā. Es saprotu, ka sievietei var būt kategoriski uzskati, jo viņa vai nu jau ir māte vai būs topošā māte un ir/būs tieši saistīta ar grūtniecības procesu.

Man tāpat. Tas, ko tu uzrakstīji, bija mans galvenais arguments, kad man teica: taisi abortu. Neuztaisīju.

Protams, par abortiem, kurus veic patoloģiskām grūtniecībām un slimiem bērniņiem, es jau izteicos, ka to es atbalstu. Protams, līdz zināmai robežai, jo bērns ar sešiem pirkstiem vai trijām rokām arī skaitās slim, taču tas ir dziedināms.

Bet tomēr neuzskatu par pareiziem normālu grūtniecību abortus. Te, nu, ir tā ačgārnā statistika - slimi bērni dzimst, bet veselus izmet miskastē. Taču tas ir tikai mans viedoklis. Mācos saprast to, ka visus pēc savas vērtību skalas neizaudzināšu.

Par vīrieša lomu... Nedomāju, ka vīrietim vispār būtu teikšana šajā lietā. Ja viņš ir ievietojis savu spermi tajā vadžainā, tad viņš jau ir savu misiju kā radītājs paveicis. Tas, vai viņš uzņemsies arī tēva lomu, ja sieviete vēlēsies paturēt bērnu, jau ir viņa paša ziņā. Ja sieviete izlems par labu abortam, neuzskatu, ka vīrietis būtu tiesīgs uzspiest uz bērna saglabāšanu. Vai arī otrādāk - piespiest to iznīcināt, ja sieviete vēlas to paturēt.
Taču nedrīkst arī aizmirst, ka radītājiem ir pienākumi pret sava darba augļiem, bet tā jau ir nākamā sērija.

Mademoiselle!-> un zini, kas man visvairak tracina cilvēkos? Tas, ka viņi izvelk vienu citātu no VISA mana viedokļa un uzstāda, kā pilnīgi neatkarīgu domu. Izlasi, lūdzu VISU manu viedokli. Un nevis to, kur, tāpat, kā Tu, kāda kaut kādu daļiņu ir "pārcitējusi", bet VISU, ko es uzrakstīju.

Izlasot pirmo Ances viedokļa pusi man jau sāka likties, ka nu beidzot viedoklis par kaut ko saskan.. Bet nea.. nekas uz priekshu nav pavirzījies. Vīrietis joprojām ir maziņsh un melns, kamēr sievietes vārds likums..

Es tomēr pastāvu uz to, ka vīrietis BEZ sievietes maziņsh un melns, kamēr sieviete BEZ vīriesha arīdzan ir tuksha chaula. Respektīvi- 1+1=1 :) Un shādos svarīgos jautājumos lēmums tomēr ir jāpieņem abiem līdzvērtīgi.

Pirms ne tik sena laika bija kā Jūs teicāt- vīrietis savu "uzdevumu" paveica un pazuda ar galiem. Vai, lai tas bija karavīrs, kursh izvaroja kādu sveshzemju skaistuli, vai kaimiņmājas Juris, kursh pats nesaprata, ko dara, kad Līne no Trīnes viņam uzbruka un ievilka ar varu siena sķūnī pēc zaļumballes. Tolaik- par nākamo paaudzi- vismaz tās sākumā rūpējās tieshi jaunā māmiņa.

Tagad- TAGAD jaunās māmiņas, kā Jūs visas labi te varat to novērot, vairs NEVĒLĀS gādāt par dzimtas turpināshanu, uzupurējot savu ķermeni, savu iedomāti līdzvērtīgo dzīvi- VIRIESHA dzīvei. Vēl jo vairāk- viņas jūtās spējīgas vienas pashas lemt lēmumu par abortu.
Nu tad neko.. izmirsim latvieshi.. Miers un bērziņsh.. :D Augstākā egoisma pakāpe.

Un nevis to, kur, tāpat, kā Tu, kāda kaut kādu daļiņu ir "pārcitējusi", bet VISU, ko es uzrakstīju.

:D

Vīrietis joprojām ir maziņsh un melns, kamēr sievietes vārds likums..

Kādas muļķibas? Nezīlē tur to, kas nav rakstīts. Vai tiešām tu domā, ka, ja es iesaistītos diskusijā ar bērna tēvu ar mūsu iznākumu, mēs nonāktu pie kompromisa? Vai varbūt tev šķiet, ka man derēja vairāk ieklausīties, ko viņš saka un pienemt viņa viedokli? Finālā - abortēt skaistu bērnu? Nenonāc pretrunās. Ir lietas, kurās kompromiss nav iespējams. Un, ja cilvēkiem ir divi radikāli atšķirīgi viedokļi šajā jautājumā, tas pilnīgi noteikti nav iespējams, tāpēc ir tikai loģiski, ka tas ir sievietes lēmums.

Es jau nerunāju par ideālo gadījumu, kurā abiem viedokļi sakrīt vai arī viens šaubās kādu iemeslu dēļ, bet šīs šaubas pārvar. Es runāju par scenāriju, kad ir radikāli pretēji viedokļi. Kā bija man un meitas tēvam. Un kopš viņa ir piedzimusi, nespēju saskaitīt, cik reizes viņš man ir pateicies par to, ka viņā neklausījos, kaut viņš bija pret manu grūtniecību gandrīz līdz pēdējam mēnesim.

Vīrietim ir viegli pateikt - taisi abortu vai dzemdē. Pirmkārt, dzemdēt ir nenormāli sāpīgi un neviens vecis to izturēt nespētu. Vai ir taisnīgi ar varu spiest sievietei, kas to kategoriski nevēlas darīt, izciest? Vai arī otrādi - aborts bieži rada medicīniskas sekas, nemaz nerunājot par emocionālu traumu. KUR tieši tajā visā vīrietis piedalās pēc tavas formulas 1+1=1? Nekur.

loģiski, ka tas ir sievietes lēmums.

Tas ir sievietes lēmums, jo viņa ar savu veselību un ķermeni uzņemas atbildību par augli un absolūti lielāko daļu atbildības par bērnu tā pirmajos dzīves gados.

Tagad- TAGAD jaunās māmiņas, kā Jūs visas labi te varat to novērot, vairs NEVĒLĀS gādāt par dzimtas turpināshanu, uzupurējot savu ķermeni, savu iedomāti līdzvērtīgo dzīvi- VIRIESHA dzīvei. Vēl jo vairāk- viņas jūtās spējīgas vienas pashas lemt lēmumu par abortu

Lai viirieshi pashi beidzot saak kaut ko upureet! Tad arii sievieteem gribeesies pildiit savus pienaakumus. Sievietes grib gaadaat par dzimtas turpinaajumu, bet tikai ar viirieshiem kopaa, nevis ar njergaam un memmiishiem. Sievietes dziive IR liidzveertiiga viiriesha dziivei un daudzviet pat veertiigaaka.

Es noteikti taisiitu abortu!
Esmu straadaajusi praksee ar beerniniem ,kuri ir dauni,redzeejusi arii hydrocefaalijas utt.
Kristai taisniiba-beernins nemocaas-taas ir mociibas vecaakiem-iet visam tam cauri.