Tā lūk esmu stulbā situācijā. it kā es saprotu kolēģi, bet man arī ir tiesības...
tātad situācija - mēs sēžam vienā kabinetā. man patīk klausītos radio, bet viņai ne. neklausos katru dienu, bet ieslēdzu gan, lai nav jāsēž pilnīgā klusumā, izņemot datora rūkoņā. bet nē redz, viņai nepatīk, ka radio tarkšķ, skan dziesmas, jo viņai patīk KLUSUMS. šādas problēmas bija iepriekšējai meitenei, kura strādāja manā vietā.
iesakiet lūdzu risinājumu. pašai nekas prātīgs nenāk galvā. un galvenais, ka gribas tiešām šoreiz darīt pa savam vai vismaz pāris dienas nedēļā paklausīties mūziku fonā, jo viņa vienmēr panāk savu ar savu psihošanu un dīkšanu attiecībā citās lietās (daudz nopietnākās) un ar citiem kolēģiem. pašlaik viņa svin svaru uzveru, jo vnk piegāja un izslēdza viņu ārā, jo es to nedarīju.
es saprastu, ja man palūgtu izslēgt, jo cilvēkam varbūt sāka sāpēt galva vai kas cits. bet tagad dzīvo pilnīgā klusumā arī tizli...jā es zinu, ka jāpiekāpjas, bet viņai vnm visu - priņesi, podaj un sāk normāli kāpt uz galvas dažādās lietās.
nezinu, gribas savu, bet tai pat laikā, ja cilvēkam nepatīk klausīties radio, tas arī ir jāsaprot..varbūt izklausos kā mazs bērns, bet tām kurām patīk mūzika, sapratīs, ka ikdienā nosēdēt pilnīgā klusumā ir murgs..
8272
