es ieteiktu viņu sūtīt pupās. es pateiktu (un esmu tā arī izdarījusi) skaidri un gaiši savu nostāju, ka ju tu vēl nezini, ko darīsi, tātad tev vēl nav plānu. nu tad satiekamies. pati jau teici, ka vin''s ar tevi satiekas tikai tad, kad pašam nav ko darīt. ja tu gaidīji tam apstipirinājumu šeit, tad esi to dabūjusi. ja arī pēc tava viedokļa izteikšanas nekas nemainās, es viņu vēlākais mēneša laikā pamestu, un pati vsp ne rakstītu, ne zvanītu.
šādi te viens puisis izšķīrās ar savu draudzeni, jo viņai nekad nebija laika - jāstrādā, slima, nogurusi, nezina vēl plānus. tas bija apmēram tā - ja nedēļu iepriekš kkur uzaicinās brīvdienās, tad pasaka, ka nezina ko darīs, jo pārāk tālu vēl tas viss, bet, ja pajautās 2 dienas iepriekš, tad jau ir par vēlu, jo redz nevar tā pēdējā brīdī saukt uz kādu tusiņu :D nu nepagāja necik ilgs laiks, ka viņi izšķīrās. ieteiktu tev darīt to pašu, jo tas nav nopietni. kā papildus bonuss ir tas, ka vin''s pat tevi netaisās iesaistīt savos nākotnes plānos. kad viņš runā par tiem un sapņo, tad pajautā - vai es vsp kādos tavos plānos ietilpstu? un kā tu uztver mūsu attiecības? vai tu visu mūžu taisies tikties reizi mēnesī?