Precamies !? 05.03.13

Ella, 1) Vai tu esi psiholoģe?
2) Cilvēks var būt naivs absolūti visos vecumos, ja viņam tāda daba ir, un tāpat arī cilvēks var aplauzties citos vai saprast, ka viņu sapnis ir tāls no realitātes. Tas var notikt gan 15, gan 20, gan 30 gados.
3)

Tāpēc arī savu mazo māsu mudinu izbauīt šo ne-seksa periodu, kad var vnk romantiski draudzēties, but kopā...

Un tu tiešām esi pārliecināta, ka tas ir ne-seksa periods? Es vienkārši tagad nedaudz pabrīnījos - it kā cilvēki saka, ka mūsdienu jaunatne ir izlaista, ātrāk sāk kļūt pieauguši (tiesību, ne pienākumu ziņā), nodarbojas ar seksu pirms uzzina informāciju par izsargāšanos (nemaz nerunājot visas tās diskusijas, kur kāda jautā, vai ir stāvoklī un viena no obligātajām atbildēm ir "cik tev gadu?") un tai pat laikā paši cilvēki mudina ātrāk pieaugt attiecības ar pretējo dzimumu. Katrs pats izvēlēsies, kad viņš vēlas attiecības (vienalga, platoniskas vai fiziskas) un kad nē. Tas, ka šai konkrētai meitenei aizliedza, tā ir cita lieta (kaut gan, ja viņa ļoti gribētu no tā izrauties, manuprāt, sen jau izkāpusi no šiem aizliegumiem), bet šajā diskusijā parādījās vispārīgi komentāri - ka vispār nav normāli būt bez attiecību pieredzes u.tml., nevis uz šo meiteni vērsti.

(Piedodiet par kļūdām, neērta piekļuve forumam :D).

Jo agrāk tas aplauziens notiek jo vieglāk un ērtak tālāk dzīvot un izvairīties no turpmākiem scenārija atkārtojumiem!!! ;)

Jo agrāk tas aplauziens notiek jo vieglāk un ērtak tālāk dzīvot un izvairīties no turpmākiem scenārija atkārtojumiem!!!

:)
No personiskās pieredzes - nē.

Viss ir individuāli.

Jo vairāk dažādas pieredzes, jo vieglāk veidot jaunas attiecības, mācīties no kļūdām!

Parakstos zem katra Ellas vārda.

"ella, bet ja ta paskatas, tad tie, kam ap gadiem , piemeram, 20-24 nav bijusas attiecibas(nerunaju par kaut kadu tinu saraksti interneta), tie ar parasti ir vai nu negliti, resni vai cilveki ar divainibas , vai ari arkartigi nekomunikabli un tadi, kas ir nesabiedriski. tas ir mans noverojums."


.ārpus tēmas, bet negribas īsti piekrist.. ok, lielos vilcienos, man arī tā vienmēr ir šķitis, bet man līdz 23 gadiem nav bijušas nekādas attiecības, neglīta un resna it kā neesmu, nespēju jau sevi vērtēt, bet uzmanību pievērš un komplimentus arī izsaka.. Ar komunikāciju arī man viss kārtībā.., esmu pat pārlieku komunikabla.., paziņu tik daudz, ka visiem pat vairs vārdus nevar atcerēties.. un sabiedrībā vienmēr cenšos būt epicentrā un visur piedalīties.., ok, vispār nelietoju alkoholu un nekad to neesmu darījusi, daudziem tas nepatīk, bet laikam jau tas nav īstais iemesls..,tā ka.., laikam jau atliek tikai tas, ka esmu ar dīvainībām.. :D Bet es domāju,ka tādas ir katram..

Jo agrāk tas aplauziens notiek jo vieglāk un ērtak tālāk dzīvot un izvairīties no turpmākiem scenārija atkārtojumiem!!!

Protams, aplauz nenobriedušu pusaudzi, tas nekādas sekas neatstās. Parasti tie ''aplauztie'' cilvēki dzīvo ar tādu vieglu cinismu pret dzīvi un nespēj līdz galam atklāties citiem. Man liekas, ka dažiem tiešām vajag ''apvelties'' prims uzsākt jebkāda veida attiecības, lai vienkārši neiznīcinātu sev priekšstatu par cilvēkiem. Skaidrs, ka pusaudža un pieauguša cilvēka psihe atšķirās.

Labāk lai meitene dzīvo ilūzijās, ka visi ir labi, jauki un skaisti - tā vismaz cilveks var uzticēties citiem un saskatīt mazāk negatīvā sev apkārt. Kad pienāks laiks, tad, iespējams, arī aplauzīsies, tomēr neredzu jēgu visus steidzināt ar šo pieredzi.

Katram cilveekam ir SAVS nobrieshanas laiks. Kaadai tas notiek 14 gados, kad nodibina attieciibas, savukaart citu preteejais dzimums saak intereseet tikai peec 20 gadiem. Jaasaprot, ka arii tas saistaas ar fiziologiskiem procesiem un mees augam liidz 25 gadiem. Ja sievietei veel nav attiistiijusies izteikta dzimumdzinja tajos 18 gados vai 19 gados, nav vinjai jaavaro sevi aaraa un jaameegina tikt pie puisha caur negribu. Mees katrs esam individualitaate un unikaals eksemplaars, taapeec arii muusu reakcijas, gataviibas utt. ir atskiriigas un nebuut nevaram likt iekshaa shauros raamjos.

Naktsputns ++

Es sevi katrā ziņā noteikti nepieskaitītu pie resnām/neglītām/nekomunikablām sievietēm. Bet manas pirmās, vienīgās nopietnās attiecības uzsāku gandrīz 21 gada vecumā. Protams, iepriekš bijušas simpātijas pret puišiem, sarakstīšanās, kādi randiņi, bet nekas nopietns. Iemesls - vienkārši to nevēlējos. Nevēlējos rūgtu pieredzi, salauzt viņam sirdi utt. Jau sen zināju, ka attiecības uzsākšu tikai tad, kad būšu pārliecināta, ka tas ir nopietni no manis. Protams, man arī vienmēr ir bijuši augsti attiecību standarti - negūt pieredzi 50 gultās. Mana vienīgā pieredze ir manās vienīgajās attiecības. Un tieši tā arī es biju vēlējusies. Varbūt vienīgais, kas izpalika - gaidīšana līdz kāzām. Un savam vīrietim es arī esmu vienīgā un pirmā attiecību pieredze. Un man tas šķiet tik brīnišķīgi, ka ne es, ne viņš neesam atdevuši daļu sevis neskaitāmiem cilvēkiem. Protams, runa te nav par kādiem skūpstiem, randiņiem utt, bet gan par savas sirds uzticēšanu otram.
Un jā, šķiet, ka neesam vienīgais pāris, kas var šādi salauzt iepriekšminētos stereotipus, ka ja līdz 20 gadiem nav bijušas neskaitāmas attiecības un gultas pieredze, tad ar tiem cilvēkiem kaut kas nav kārtībā. Gribētos teikt tieši pretēji - nav kārtībā, ka ir vēlme sevi atdot katram klubā satiktajam puisim. Un tas ir tas sabiedrības uzskats, kas tiek kultivēts.. patiesībā - skumji.
Mūsu meitai pieaugot es noteikti stāstīšu par brīnišķīgo, vienīgo pieredzi, ko mamma ar tēti piedzīvoja. Ka ir vērts koncentrēties uz to, ka pilnībā sevi atdot vajag tikai vienam cilvēkam.