Es, piemēram, 4dien neaizdevos uz darbu (kur tieši tā diena bija ļoti svarīga), jo visu rītu vēmu un ģību nost. Draugs aizbrauca uz darbu un pēcāk paņēmu pusdienas atvaļinājumu, jo viņš gribēja rūpēties par mani (un ne jau tāpēc, ka man ir slikti utt, bet TIEŠI tāpēc, ka es ģību nost un mazums es noģībstu un atsitu galvu pret kādu stūri).
Vīriešiem (protams, ne visiem) tā domāšana ir tāda, ka ja tu pati ko tiešām fizisku nevari izdarīt vai esi fiziski vārga (nevari nostāvēt, vārot tēju), TAD viņi paliks. Ja sāp vēders - tas nav īsti iemesls, kur viņš var palīdzēt. Tikpat labi, katru mēnesi viņam 2 dienas jāsēž tev blakus.
Es necenšos brukt virsū - tad noteikti, es vnk domāju, ka šādi tu varētu labāk saprast. Un neapvainojies un nedusmojies uz viņu - drīzāk, kad viņš atbrauc, palūdz, lai uztaisa tev, piemēram, pusdienas, jo slikti jūties. Lai vai kā - veseļojies :)