Mans komplekss ir tas, ka man šķiet, ka lietas (jebkas - mana māksla, tas, ko es daru darbā, lietas, ko es daru, lai mājoklis būtu sakoptāks un omulīgāks), ko es daru, ir nenozīmīgas un nekad neinteresēs nevienu citu, kā tikai mani, jo nav pietiekami labas. Tas ir savādi, jo personības (saziņa ar citiem, manieres, prāta spējas) un izskata ziņā es esmu ļoti pašpārliecināta, bet līdz ko es sāku kaut ko darīt, paliek drusku skumji.