Pirmā tikšanās

Ance,
viņas viena no skaistākajām dziesmām.. mm.

Es labāk nerakstīšu kā man gāja ar viņu sākumā. Labprāt viņam pastāstītu kapēc viņu izvēlējos, bet domāju ka viņš nesapratīs - padomās, ka esmu luuzere, to viņš man šķiet, ka tāpat nojauš.

Nī_Mo -tik jauki par to ielu un vispār
:)

BaCk- vajadzēja parunāt :)
Stāsts kā filmā. (love)

Ir bijis dažādi. Tikos ar puisi, kurš man ļoti patika, bet nebijām tikušies šausmīgi ilgi - bija tumšs, fantistisks, silts rudens vakars, laternas dega, bet mēs tikai stāvējām un skūpstījāmies :D Pilnīgi vienalga bija par apkārtējo pasauli. Nekad nebiju gaidījusi, ka viss notiks tieši tā, kā biju iecerējusi, tapēc tik īpaši bija ;)

Pirmo tikšanos ar savu draugu atcerēšos tāpēc vien, ka man viņa dēļ nācās diezgan ilgi salt ārā (oktobra beigas, diezgan vēsi+ lija lietus)- vispirms mēs pusstundu norunājām pa telefonu (neiedziļināsimies detaļās, kāpēc man nācās ārā ar viņu runāties pa telefonu), bet pēc tam viņš izdomāja, ka brauks pie manis, tad nu man nācās vēl nepilnu stundu viņu gaidīt, arī ārā. Neko īpašu mēs nedarījām- sēdējām mašīnā, runājāmies, un tad viņš atņēma man cimdu, lai būtu garantija, ka satiksimies vēlreiz :) Interesanti, ka pirmajā reizē viens otram nemaz neiepatikāmies, bet abi divi nelikām viens otram mieru, turpinājām tikties un te nu mēs esam :D

Bante, par cimdu- tik forši! Cita veida romantika, man patīk! :)

Mēs satikāmies rudenī, daudz braukājām apkārt ar riteņiem kā tādi hipsteri. :D Šis laiks paliks atmiņā ar to, ka bija ļoti auksti, vēlā vakarā braucot mājās. Un tumši arī. :D

Jauka diskusija, uzjundīja patīkamas emocijas.
Mēs pirmo reizi viens otru ieraudzījām kādā barčikā, es biju atnākusi ar savām beibēm, viņš ar saviem draugiem. Un tā nu sanāca, ka mana māsīca ar viņu bija labi pazīstama un mūs tā kā sapazīstināja. Man tajā vakarā īsti nebija garīgā, es gribēju ātrāk uz mājām, viss besīja un čalis man likās tipisks babņiks. Apmainījāmies tik ar pāris frāzītēm. Tajā pašā naktī sekoja uzaicinājums draugiem.lv un sarakste, pamazām atklājās,ka nav viņš nekāds babņiks, bet ļoti jauks cilvēks. Un vēl bija forši,ka viņš manai māsīcai uzrakstīja sms, pateica paldies, ka iepazīstināja ar viņa mūža mīlestību... Un jau nākošajā tikšanās reizē viens no otra ne soli neatkāpāmies... Ehhh, un kur nu romantiskās nakts pastaigas pa piesnigušo pilsētu...

Aaaa, aizmirsu piebilst, ka man tas klikšķis un simpātijas parādījās 2.tikšanās reizē, jutos kā samīlējusies muļķīte, tik smaidīju un smaidīju, un tik ar viņu visu vakaru pavadīju.Negribējās pat iet uz mājām no ballītes. Nu dikti bija man iepaticies, un vēljoprpjām patīk. 1.reizē vsp neitrāli izturējos, pilnīgi vienalga bija.

man sanāca izkāpt nepareizā pieturā,(biju no citas pilsētas un RĪGU nepārzināju)izlēcu ārā un skatos paiet puisis garām,saskatijāmies,un es sāku viņam iet nopakaļ,pie sevis domāju,uhh kāds čalis,žēl ka nespēju pārkāpt sev pāri un pajautāt numuru,un te pēkšņi viņš strauji pagriežās un saka,"sveiki,varbūt,ja nebūtu jums nekas pretī,es varētu palūgt jūsu numuru,un vēlāk uzaicināt kopīgi kautkur aiziet?"es šokā,sāku stostīties,saku,ka nu jā varu,stūlbi smīnu,smaidu...apjuku....iedevu numuru,zvanu visām draudzenēm un stāstu kā man izgāja....nu tad jau randiņi sekoja viens pēc otra,esam jau 8 gadus kopā un ļoti laIMĪGI...

i_love_tea, vai ne? Vajadzēja iet klāt, bet nu sakautrējos. Nereti prātā iešaujas doma - kā būtu, ja būtu. Bet Latvija-Slovākija. Kāda iespēja? Ja notiks nereālais, un viņu kādreiz ieraudzīšu, tad likšu precēt mani :D

tiara, tik forši, awww. :)

Man ar savu draugu nav nekāda romantiskā iepazīšanāsstāsta, nezinu ko stāstīšu iespējamajiem mazbērniem :D

Bet vispār mūsu pašu, pašu pirmo tikšanās reizi es neatceros, jo bija vēl maza (kādi 4 vai 5 gadi). Drauga vecākiem un maniem vecākiem ir kopīgs draugs, tad nu toreiz kaut kā sanāca, ka drauga ģimene brauca pie manas ģimenes. Draugs teica, ka toreizi atceroties un vēl viņš atcerās mazu meitenīti, kura skraidīja apkārt. :D

P.S. mums ir 7 gadu starpība. :)

musu pirma satiksanas nebij nekada romantiskaa :D
es ar draudzeni stopeju masinas uz tusinu apstajas paris puisi un aizveda mus, un jau aptuveni pec stundas viens no viniem man raxtija sms, ka esot ieptikusies vinam! nesaprotu no kurienes vins dabuja manu nr, bet nu jau 5 gadus esam kopa :)

kiky, 5 gadu laikā neesi tā arī uzzinājusi, kā dabūja tavu numuru? :D

jā, kiky, man arī interesē :D
bet kopumā, man arī ir pāris tādi mirkļi, kas uzpauzēja manu dzīvi..
Nebiju vēl pilngadīga, gāja garām brāļa draugs, par viņu zināju tikai to, ka ir brāļa draugs un viss.. uzsmaidīju un palūdzu, lai nopērk man šampi, jo man gadi neatļauj un tad šis ilgi stāveja, smaidīja pretī, kamēr atjēdzās, ka jādara kaut kas. Un tā mēs kādu gadu vai ilgāk pēctam bijām kopā.
Braucām ar draudzeni uz zaļumballi, nezinājām, kurā pieturā jākāpj ārā no autobusa, puiši gāja uz ārā kāpšanu un jautāju, kas par pieturu. Sākām klačoties un konstatējām, ka dodamies uz vienu balli. Ballē mani uzlūdza dejot un uz plača sapratu, ka tas ir puisis no autobusa. Vēlāk mistiski kaut kā atrada mani draugos un sarakstījāmies :D
Atrada pēc vārda un skolas, tas bija vienīgais, ko viņš par mani zināja :)

Pašā pirmajā tikšanās reizē ar šī brīža draugu nebija no kkādām baigi romantiskajām tieši no manas puses. Bijušais(tolaik vēl nebija bijušais) mūs iepazīstināja. Man no viņa toreiz bija mazliet bail. Viņš izskatījās tik... skarbs. Nodomāju, ka tas nu gan ir tips un aizmirsu. Nākošo reizi viņš mani uzrunāja pēc vairākiem mēnešiem, kad man sanāca iegriezties viņa tā brīža darba vietā. Neatceros, ko man toreiz tur vajadzēja, bet es nezināju, ka viņš tur strādā. Es viņu sākumā neatcerējos, bet viņš, kā vēlāk izrādījās, mani vispār nav aizmirsis kopš tās iepazīšanās dienas.

Satikāmies caur paziņām kādā ballītē. Paklačojām, pamīcījāmies un gājām katrs savu ceļu. Pēc gada satikāmies līdzīgā pasākumā. Es sagriezu pirkstu un sāku viņam sūdzēties, ka sāp. Viņš nobučoja pušumu, paskatījās man dziļi acīs..un tagad kopīgi audzinam dēliņu. :)

BaCk
sakuma jautaju, teica, a vot, ja grib tad visu var :D pec tam vnk neinteresejos par to, jo bij interesantakas lietas ko darit :D drosvien jau bij kads kopigs draugs mums, nekas cits jau nevaretu but itka :p

Pirmajā reizē saskatījāmies vilciena stacijā uz perona, kad es kāpu laukā no vilciena. Es devos uz valodu kursiem, viņš devās ar draugiem pusdienu pārtraukumā ar kursa biedriem. Bija atbraucis uz nedēļu ar savu kursu uz toreizējo pilsētu, kur es uzturējos. Pirmo reizi dzīvē šķita, ka pazīstu šo cilvēku jau mūžību. Sarunas uzsākšana tika uzsākta tik dabīgi.

Tā kā dzīvojām viens no otra aptuveni 700km attālumā, nākamās tikšanās reizē, kas arī bija mūsu pirmais randiņš, es devos pie viņa. Tā nu pirmo randiņu mēs aizvadījām apceļojot spontāni izvēlētas 3 pilsētas katra citā valstī. Fantastiskākais, neaizmirstamākais un vismazāk stresainākais pirmais randiņš kādā esmu bijusi :)

nekas romantisks :D bijām pazīstami ,bet nebiju šo vispār ievērojusi :D tad kkadaa pasākumā bijām pie viņa,tad tā spontāna ideja uz Vecrīgu. .soli pa solim,vakara gaitaa šis palika pie manis, tā mīļi ( nekas tuvs) no rīta pamodās,skrēja uz eksāmenu teica,ka piezvanīs rīt,nepiezvanīja,bet piezvanīja vēl nākamajā dienā. varbūt būtu labi,ja nepiezvanītu, viss būtu ātrāk beidzies pat nesācies. bet labi,ka tā, milzīga pieredze priekš sevis :))